Izmaiņas vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanā vairāk skars Krievijas pilsoņus, bet izņēmums attieksies uz augsti kvalificētiem darbiniekiem, kas piesaistīti no Baltkrievijas, šāds viedoklis izskanēja otrdien, 23. augustā, Ministru kabineta sēdē.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Izmaiņas paredz, ka daļai Latvijas uzņēmēju varētu būt jāpārtrauc darba attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, izņemot tiem, kas ieguvuši Eiropas "zilo karti".
Otrdien valdības sēdē Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S) pauda bažas par potenciālajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, jo, kā atzinuši Daugavpilī strādājošie uzņēmumi, šīs izmaiņas būtiski ietekmēs nodarbinātību.
Pēc Elksniņs teiktā, likuma izmaiņas negatīvi ietekmētu tādu uzņēmumu darbību kā "Regula Baltija", "Axon Cable", "Stream Labs", "Latvijas Maiznieks", "East Metal" u.c.
Daugavpils mērs citēja "Regula Baltija" viedokli par regulējuma izmaiņām, kurā uzsvērtas bažas par uzņēmuma tālāku pastāvēšanu, ja tas nevarēs piesaistīt darbaspēku no Baltkrievijas. Uzņēmums norāda, ka Imigrācijas likuma izmaiņu rezultātā tā darbinieki tiks pārvietoti uz Polijas biroju.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) skaidroja, ka Imigrācijas likuma izmaiņu izstrādē kopīgi ar Iekšlietu ministriju tika meklēts risinājums, kā sabalansēt valsts drošības un ekonomiskās intereses, tāpēc puses vienojušās vīzu un termiņuzturēšanās atļauju jautājumā noteikt stingrākas prasības Krievijas pilsoņiem, bet attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem noteikt atšķirīgu pieeju.
"Likumprojekts vēl ir izstrādes stadijā. Es domāju, ka būs pietiekami niansēta politika attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem. Attiecībā uz Krievijas pilsoņiem – drošības riski ir lielāki un nosacījumi būs striktāki," sacīja Rinkēvičs.
Arī iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) piebilda, ka likumprojektā būs paredzēts ierobežojumu izņēmumus attiecībā uz augsti kvalificētu darbaspēku. Pēc viņa teiktā, šī kategorija tiks vērtēta atsevišķi un darba vīzas tiks pagarinātas.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rezumēja, ka ir dažādi uzturēšanās atļauju turētāji, piemēram, tādi, kas iegādājušies īpašumu Latvijā un ieguvuši uzturēšanās atļauju, lai varētu brīvi pārvietoties pa Eiropu. Savukārt otra kategorija ir citas valsts pilsoņi, kuri dzīvo, strādā un integrējas Latvijā. Kariņš uzsvēra, ka valsts nevēlas vērst ierobežojumus pret cilvēkiem, kuri "reāli integrējas un maksā nodokļus".
Jau vēstīts, ka ar Imigrācijas likuma izmaiņām arī iecerēts līdz 2023. gada 30. jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Imigrācijas likuma izmaiņas vispirms jāvērtē Ministru kabinetā, bet gala lēmumu pieņems Saeima.
Šā gada 1. jūlijā Latvijā ar derīgām TUA uzturējās 2180 darba ņēmēji un 144 komercreģistrā reģistrētas amatpersonas no attiecīgajām valstīm, kā arī 22 investori – ieguldītāji komercsabiedrību pamatkapitālā.
Ar derīgām vīzām, kas izsniegtas saistībā ar nodarbinātību, šā gada 1. augustā uzturējās 2099 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi.
