Izpratni par tikumību nosaka sabiedrības kopējais viedoklis, un tikumības jēdziens, ja tas tiks iekļauts Izglītības likumā, varētu palikt tikai "uz papīra", portālam "Delfi" atzina konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps.
Jēdziens "tikumība" normatīvajos aktos Latvijā ir lietots diezgan bieži, taču tā jēgu precīzi nosaka tiesību normas piemērotāji. Proti, likumdevējs šo normu ir ierakstījis likumā, taču novērtējums, kas ir vai nav atbilstošs morāles, ētikas normām, likumā nav rakstīts un to izvērtē tie, kas normu piemēro, piemēram, tiesneši.
Tādējādi šajā gadījumā to, vai kādi mācību līdzekļi atbilst tikumības normām, būtu jāvērtē skolotājiem.
"Šī jēdziena saturu noteiks, piemēram, skola, tiesneši," skaidroja Pleps.
Kā lielāko normas problēmu un iespējamu pārsteigumu pašiem priekšlikumu autoriem Pleps minēja to, ka tikumība nav šauri definēts jēdziens, proti, tā nav šauras iedzīvotāju grupas izpratne par to, kas ir tikumisks. "Tā ir sabiedrības kopēja izpratne par to, kas ir tikumiski, tas, ko sabiedrības vairākums uzskata par pareizu," viņš teica.
Diskusijas, kas radušās par priekšlikumiem Izglītības likuma grozījumiem, ļauj pozicionēties ekstremālāko viedokļu paudējiem no abām pusēm - gan ļoti konservatīvajiem, gan labējiem, bet, normu piemērojot, referencei būtu jābūt pa vidu, pauda eksperts. "Būtu jāatrod vidējais noskaņojums," viņš sacīja.
"Nebūtu pieļaujams, ka atbalstu gūst izteikti radikālie viedokļi," sacīja Pleps, paužot pārliecību, ka norma izstrādāta politisku mērķu vārdā un, visticamāk, paliks "uz papīra". "Pēc savām izjūtām es nevarētu teikt, ka pašlaik skolās māca kaut ko netikumisku," viņš piebilda.
Ja sabiedrība kopumā nesaskata nekādas problēmas izglītības sistēmā, visticamāk, ar šo normu nekas būtiski netiks mainīts. "Piemēram, ja augstāki standarti nedarbojas profesionālajā ētikā, diez vai arī šāda norma kaut ko ietekmēs," klāstīja Pleps.
No viņa teiktā izriet - nebūs tā, ka bez normas Latvija kļūs par valsti, kurā nav nekā morāla un tikumiska, bet ar to - kādas reliģiskas organizācijas standartiem atbilstoša valsts.
Turklāt jāņem vērā, ka sabiedrības izpratne par to, kas ētisko, morāli laika gaitā mainās, piemēram, attieksme pret kopdzīvi pirms laulībām mūsdienās krietni atšķiras no tā, kāda bija pagājušā gadsimta 20.gados.
Pleps vērš uzmanību arī uz Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesneša Egila Levita savulaik minēto piemēru par to, kā laikā gaitā mainījusies izpratne par sieviešu peldkostīmu modi.
Līdz šim jēdziens "tikumība" iekļauts gan Satversmē, gan, piemēram, Darba likumā, nosakot, ka izņēmuma gadījumā bērnus vecumā no 13 gadiem, ja viens no vecākiem tam piekritis, no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā.
Valsts apbalvojumu likumā savukārt noteikts, ka Latvijā aizliegts nodibināt vai piešķirt apbalvojumu, kurš pēc savas būtības aizskar citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Jau vēstīts, ka deputāte Jūlija Stepaņenko (S) iesniegusi priekšlikumu Izglītības likuma grozījumiem, lai aizliegtu tādus mācību līdzekļus, kas var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko, estētisko, intelektuālo vai fizisko attīstību.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iepriekš atbalstīja šo priekšlikumu, nosakot, ka Izglītības iestādēs ir aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana vai izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile (V) aicinājusi priekšlikumu neatbalstīt.
Saeima likumprojektu otrajā lasījumā skatīs ceturtdien.
