Vasks pastāstīja, ka kompleksajā pārbaudē konstatēts, ka virsprokurore nav pietiekami kontrolējusi prokuroru un citu darbinieku pienākumu izpildi. Šīs prokuratūras darbā nav pienācīgi ievēroti lietvedības noteikumi, kā rezultātā varēja rasties situācija, kad negodprātīga prokurora lietvedībā ilgstoši varēja atrasties krimināllieta, kuras ietvaros faktiski nenotiek nekādas izmeklēšanas vai procesuālas darbības.
Bez šiem pārkāpumiem, kas saistīti ar lietvedības noteikumu neievērošanu, citi pārkāpumi virsprokurores darbā nav konstatēti. Tāpat netika konstatēts, ka arī citu prokuroru lietvedībā ir krimināllietas, kurās ilgstoši nenotiek nekādas darbības.
Šā gada maijā Rīgas apgabaltiesa pieņēma trīs blakuslēmumus krimināllietā, kurā par kukuļņemšanu un citiem noziegumiem apsūdzēts bijušais prokurors Nazarovs.
Vienā no blakuslēmumiem teikts, ka Ušča nav pienācīgi pildījusi amata pienākumus, proti, nav kontrolējusi savu padoto darbu, kas veicināja Nazarova veikto pārkāpumu izdarīšanu. Šis tiesas blakuslēmums tika nosūtīts izvērtēšanai ģenerālprokuroram.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska apliecināja, ka rājiens Uščai izteikts, ņemot vērā gan tiesas pieņemto blakuslēmumu, gan kompleksās pārbaudes rezultātus.
Tiesa ģenerālprokuroram nolēma ziņot arī par apsūdzības uzturētāja prokurora Alda Pundura rīcību, tiesas sēdēs izsakot pretenzijas pret tiesas darba stilu. Kā norādīts blakuslēmumā, Pundurs tiesas sēdē izteicās, ka tiesa iet Nazarova pavadā, ka tiesa nav ieinteresēta objektīvā lietas izskatīšanā un šāda mīkstčaulība nav pieļaujama.
Tiesa blakuslēmumā uzsvēra, ka Pundura rīcība, izsakot savu viedokli, aizskar tiesu un nav ētiska.
Šubrovska patlaban nevarēja pateikt, vai tiesas pieņemtais blakuslēmums ir izpildīts arī attiecībā pret Punduru. Tiesas spriedums Nazarova krimināllietā ir pārsūdzēts, tādēļ, iespējams, šis blakuslēmums vēl nav stājies spēkā.
Kā ziņots, tiesa 21.maijā kukuļņemšanā un citos noziegumos apsūdzētajam bijušajam prokuroram Staņislavam Nazarovam piesprieda brīvības atņemšanu uz desmit gadiem, bet Genādijam Špikovam - brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.
Nazarovs apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 3.daļas par kukuļņemšanu, ja tā saistīta ar kukuļa izspiešanu, pēc KL 233.panta 3.daļas par šaujamieroča un munīcijas iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu bez attiecīgas atļaujas, pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja viņa darbības izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Jurists apsūdzēts pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja valsts amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks.
Nazarovs pagājušā gada 3.aprīlī tika aizturēts par kukuļa, 50 000 ASV dolāru (Ls 29 150), prasīšanu no bijušā policista Jurija Kreslova. Špikovs šajā lietā ir apsūdzēts kā starpnieks kukuļdošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
