Izskatīšanai valdībā virza izmaiņas rezidentūras apmaksā un vietu sadalē
Foto: AP/Scanpix

Ministru kabineta komiteja pirmdien pēc visu iesaistīto pušu uzklausīšanas nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Veselības ministrijas (VM) sagatavotās izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, kas iecerētas, lai jaunos ārstus aktīvāk virzītu strādāt reģionos un valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Noteikumi paredz, ka prioritārā kārtībā uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuriem būs noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi ārpus Rīgas par darba uzsākšanu pēc rezidentūras programmas beigšanas.

Tāpat tie paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākos trīs gadus jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.

Ja šie nosacījumi netiks pildīti, par rezidentūru samaksātā valsts nauda būs jāatmaksā. Turklāt VM plāno attiecināt šo normu arī uz personām, kuras būs sākušas rezidentūras studijas līdz 2011.gada 30.augustam, nevis tikai no 2016.gada 1.aprīļa, kad jaunie noteikumi stāsies spēkā.

Plānots, ka izmaiņas valdība skatīs rītdienas valdības sēdē.

VM grozījumu nepieciešamību pamato, norādot, ka starp Rīgas pilsētu un pārējo Latvijas teritoriju pastāv nevienmērīgs ārstu sadalījums. Piemēram, uz 1.janvāri Rīgā pamatdarbā strādāja 62% no kopējā ārstu skaita, Rīgas reģionā - 9%, Kurzemes reģionā - 7%, Latgales reģionā - 9%, Vidzemes reģions - 6%, bet Zemgales reģions - 7% no visiem Latvijas ārstiem.

Tāpat VM rīcībā ir informācija, ka Latvijas reģionu slimnīcās būtiska problēma ir nevienmērīga ārstu paaudžu nomaiņa. Tā piemēram, SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā" 67% no mediķiem ir pirmspensijas un pensijas vecumā.

Noteikumu izmaiņas paredzēs, ka VM katru gadu līdz 1.aprīlim apstiprinās rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm un indikatīvi noteiks rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm turpmākiem diviem gadiem, savukārt augstskolām būs jāizveido vienota uzņemšanas komisija, kas katru gadu līdz 8.jūlijam organizēs rezidentūras pretendentu pieteikšanos rezidentūras studiju programmās.

Uzņemšanas komisija, organizējot rezidentūras pretendentu atlasi, prioritārā kārtībā uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuriem būs noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi ārpus Rīgas, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, par darba uzsākšanu attiecīgajā ārstniecības iestādē pēc rezidentūras programmas beigšanas.

Tomēr pret ieceri rezidentūrā prioritārā kārtībā uzņemt tos pretendentus, kuriem noslēgts līgums ar pašvaldību vai valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus sniedzošu ārstniecības iestādi jau iepriekš iebilda Latvijas Studentu apvienība (LSA), norādot, ka par šo ideju vēl būtu nepieciešams diskutēt. Tāpat studentiem nav skaidrs, vai visās reģionālajās slimnīcās ārstiem būs vajadzīga un nodrošināta viena pilna slodze. Arī par šo jautājumu LSA diskusijas vēl vēlētos turpināt.

Uzņemšanas komisija organizēs rezidentūras pretendentu uzņemšanu rezidentūras studiju programmās saskaņā ar rezidentu vietu sadalījumu starp augstskolām un iesniegs VM rezidentūras uzņemšanas rezultātus pa specialitātēm, ietverot informāciju par uzņemtajiem rezidentiem, kuriem ir noslēgta vienošanās par darbu reģionos. Rezidentūras pretendents varēs pieteikties pretendēšanai kopā uz ne vairāk kā divām specialitātēm vienā vai dažādās augstskolās, vienlaikus norādot izvēles prioritāti.

Personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, noteikumos tiks paredzēts pienākums pēc rezidentūras beigšanas turpmākos trīs gadus normālā darba laika ietvaros strādāt iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā publiskas personas izveidotā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.

Arī personām, kuras būs sākušas rezidentūras studijas jau līdz 2011.gada 30.augustam, pēc rezidentūras beigšanas tiks noteikts pienākums trīs gadus strādā Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, kura ir noslēgusi līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu vai kura veselības aprūpes pakalpojumus sniedz ārpus Rīgas.

Ja jaunais mediķis nepildīs šīs prasības, nesekmīgi apgūs apmācības programmu vai pārtrauks apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, tam būs jāatmaksā saņemtos valsts budžeta līdzekļus. Attiecīgu lēmumu pieņems VM. Šos maksājumus būs jāveic katru mēnesi, gada laikā atmaksājot ne mazāk kā piekto daļu no kopējās rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu summas.

Savukārt personām, kuras uzsākušas rezidentūras studijas laika posmā no 2011.gada 30.augustam līdz 2016.gada 1.aprīlim, būs pienākums vismaz 36 mēnešus piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas gūt ienākumus Latvijā un būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam no darba algas vai saimnieciskās darbības ar nosacījumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinātais apmērs ir vismaz 30% no valsts budžeta izmaksām par personas apmācību. Minēto piecu gadu periodu pagarinās par laikposmu, kurā persona saņems maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu. Ja šīs prasības netiks pildītas, VM lems par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atprasīšanu.

Noteikumi paredzēs, ka papildus finansējuma avots rezidentu apmācībai kārtējam gadam būs augstskolu iepriekšējā gada finansējuma atlikums, ja tāds ir izveidojies pēc galīgo norēķinu veikšanas par iepriekšējo gadu. VM, izvērtējot pārskatu informāciju, varēs palielināt augstskolas mēneša finansējuma apjomu un attiecīgi veikt ieturējumu citas augstskolas mēneša finansējuma apjomā, nemainot finansējuma kopsummas, ja kādai no augstskolām pēc galīgo norēķinu veikšanas par iepriekšējo gadu būs izveidojies finansējuma deficīts, bet citai - finansējuma pārpalikums.

Tāpat VM varēs pārdalīt finansējumu starp augstskolām pēc faktiski apmācāmo rezidentu skaita un šim mērķim nepieciešamajiem līdzekļiem, atbilstoši kārtējā gada pirmā pusgada rezultātiem.

Iecerēts, ka noteikumu izmaiņas stāsies spēkā jau no šī gada 1.aprīļa, taču atsevišķas normas stāsies spēkā tikai ar nākamā gada 1.janvāri. Līdz 2016.gada 31.decembrim rezidentūras pretendentu pieteikšanos rezidentūras studiju programmās realizēs katra augstskola atsevišķi. Šajā laikā, ja rezidentūras studiju programmu piedāvās visas augstskolas, rezidentūras pretendents varēs pieteikties katrā augstskolā, taču šādā gadījumā pretendentam katrai augstskolai būs jānosaka savas izvēles prioritāte. Rezidentūras pretendents zaudēs tiesības pretendēt uz rezidentūras studiju programmu, ja būs noteicis vienādu izvēles prioritāti vismaz divu augstskolu rezidentūras studiju programmām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form