Inicitīvas grupas lietvedis Jānis Naglis pauda viedokli, ka tēlnieks Panteļejevs ir izveidojis ļoti labu K.Čakstes skulpturālo figūru, kuru, iespējams, varētu uzstādīt kādā citā Latvijas pilsētā.
Tomēr iniciatīvas grupa darbu pie Panteļejeva piedāvātā K.Čakstes pieminekļa projekta neturpinās.
Kā stāstīja Grūtups, iniciatīvas grupa konsultēsies ar mākslas ekspertiem, lai vienotos, kurus tēlnieku aicināt piedalīties jaunajā, pēc kārtas jau trešajā, K.Čakstes pieminekļa konkursā.
Iniciatīvas grupas pārstāvji nesniedz atbildi uz jautājumu, pēc cik gadiem Rīgā varētu tikt uzcelts piemineklis latviešu nacionālajai pretošanās kustībai un tās vadītājam Konstantīnam Čakstem.
K.Čakste un viņa domubiedri vācu okupācijas apstākļos izveidoja pretošanās organizāciju, Latvijas Centrālo padomi (LCP), un 1943.gadā vērsās pie Rietumu nāciju vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Memorandu, kuru bija parakstījuši 190 ievērojami Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, ar laivu Gotlandē nogādāja Leonīds Siliņš, pēc tam dokuments tika nodots Latvijas vēstniekiem Stokholmā, Londonā un Vašingtonā.
K.Čaksti gestapo arestēja, un viņš nomira pārsūtījumā no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgas nometni 1945.gadā 29.aprīlī. Padomju okupētajā Latvijā palikušos LCP dalībniekus arestēja, deportēja un fiziski iznīcināja PSRS represīvās iestādes.
Pieminekļa celtniecības iniciatori uzskata, ka K.Čakstes un viņa biedru varoņdarbs ir mūžīgas piemiņas cienīgs, jo tas apliecina latviešu tautas uzticību savas valsts neatkarībai un Rietumeiropas demokrātijai.
Pieminekļa K.Čakstem un latviešu nacionālajai pretestības kustībai celtniecībai tika izveidota īpaši izveidota līgumsabiedrība. Tajā apvienojušies 26 uzņēmēji un sabiedrībā pazīstami darbinieki. Pieminekļa iniciatoru vidū ir uzņēmēji Guntis Indriksons, Viesturs Koziols, Gunārs Ķirsons, Andrejs Ēķis, Adrians Dāvis, Valdis Lokenbahs, Ēriks Masteiko, Jānis Naglis, Atis Sausnītis, Juris Savickis, Igors Skoks, Ivars Strautiņš, Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, Mamerts Vaivads, advokāts Grūtups, komponists Raimonds Pauls, dzejnieks Peters, kuri katrs apņēmušies iemaksāt pieminekļa fondā 10 000 latu vai sniegt savu intelektuālo ieguldījumu.
2002.gada 17.decembrī Rīgas dome piekrita K.Čakstes pieminekļa celtniecībai. Deputāti atbalstīja pieminekļa celtniecību Brīvības bulvārī, posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai, tas ir, Brīvības bulvāra alejā.
Arī Rīgas domes Pieminekļu padome 2002.gada 14.novembrī konceptuāli atbalstīja iniciatīvas grupas ideju celt pieminekli K.Čakstem. Padome iepazinās arī ar šā pieminekļa konkursa noteikumu projektu, kas paredzēja, ka piemineklis veidojams bronzas skulptūras formā uz granīta postamenta.
Atbalstu pieminekļa celšanai ir paudusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru kabinets un Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
