Lapiņš arī teica, ka darba grupa iesniegusi ZM precizēto darba grupas izdevumu tāmi cīņā ar latvāņiem, gan neatzīstot, cik līdzekļu pieprasīts nepieciešamo pasākumu nodrošināšanai.
Darba grupas vadītājs teica, ka vislielāko vērību šodien izveidotā darba grupa pievērsa jautājumam, kā cīnīties ar latvāņiem, kas aug teritorijās, kurās nav atļauts lietot ķīmiskos preparātus to iznīcināšanai.
Darba grupas locekle, Cēsu rajona Zaubes pagasta "Kalna bērziņu" saimniece Aelita Runce aicinājusi darba grupas locekļus apmeklēt viņas saimniecību, kurā demonstrēs, kā lietderīgi tiek izmantota padomju laikā ievazātā "perspektīvā lauksaimniecības kultūra." Pēc Lapiņa teiktā, Runce latvāņus izmanto lopbarībai.
Darba grupas vadītājs teica, ka jau pirmajā darba grupas sēdē apstiprināts kopējais pasākumu plāns, kas nākotnē veicams cīņā ar latvāņiem. Savukārt nākamajās darba grupas sēdēs plānots apmeklēt Cēsu rajona Zaubes pagasta "Kalna bērziņu" Runces saimniecību, kā arī "Agroservisu Dole".
Kā jau ziņots, darba grupā ZM darba grupā iekļāva pārstāvjus no ZM, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Augu aizsardzības dienesta, kā arī vērtīgāko projektu autorus cīņai ar latvāņiem.
Kopumā ZM izsludinātajā konkursā par efektīvāko cīņas metodi pret latvāņiem tika iesniegti 10 pieteikumi, no kuriem par labākajiem projektu autoriem ZM atzina Cēsu rajona Zaubes pagasta "Kalna bērziņu" saimnieci Aelitu Runci, Gulbenes rajona ZS "Kalves" saimnieku Eduardu Tjarvi un uzņēmumu "Agroserviss Dole".