Likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņu mērķis ir "pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšana un atsevišķu tiesību normu sakārtošana un pilnveidošana".
Likumprojekts paredz paaugstināt pensionēšanos vecumu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm. To plānots darīt pakāpeniski, sākot ar 2016.gadu ik gadu pensijas vecumu paaugstinot par pusgadu, 2022.gadā sasniedzot 65 gadu vecumu. Vienlaicīgi ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu pakāpeniski palielinātos arī priekšlaicīgās pensionēšanās vecums piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētajām personām un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.
Likumprojekts paredz arī no 2016.gada no 10 līdz 15 gadiem paaugstināt pensiju iegūšanai nepieciešamo minimālo apdrošināšanas stāžu. LM likumprojekta anotācijā norāda, ka šīs izmaiņas nepārkāpj Satversmē noteikto tiesiskās paļāvības principu, jo personas, kurām piemaksa pie pensijas vai pensija pēc atvieglotiem noteikumiem piešķirta līdz 2011.gada 31.decembrim, turpinās saņemt pensiju un piemaksu līdzšinējā apmērā. Turklāt paredzēts arī pietiekami ilgs pārejas periods - četri gadi, lai personas, kurām līdz pašreizējā pensijas vecuma sasniegšanai palikuši pieci un vairāk gadu, varētu pārorientēties atbilstoši kārtībai, kas paredzēta jaunajā tiesiskajā regulējumā.
Izpildot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu lietā par nepilsoņu pensionēšanās darba stāža aprēķināšanas kārtību, likumprojekts paredz turpmāk nepilsoņu apdrošināšanas stāžā ieskaitīt visus līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus, kā arī atsevišķus darbam pielīdzinātos periodus bijušās PSRS teritorijā - aktīvo militāro dienestu, politiski represēto ieslodzījuma vietās, izsūtījumā un nometinājumā pavadīto laiku.
Likumprojekts arī paredz līdz 2013.gada 31.decembrim saglabāt pašreizējo kārtību minimālo vecuma pensiju apmēru noteikšanā. Šobrīd likums paredz, ka līdz šā gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemēroti attiecīgi koeficienti, atkarībā no personas uzkrātā apdrošināšanas stāža. LM norāda, ka, ņemot vērā situāciju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, minimālo pensiju apmēri jāatstāj līdzšinējā apmērā un jāsaglabā esošā minimālo vecuma pensijas apmēru noteikšanas kārtība.
Tāpat grozījumi paredz atcelt iespēju pensionēties ar atvieglotiem noteikumiem liliputiem, punduriem, neredzīgajiem, kā arī invalīdiem uz mūžu, kas nozīmē, ka šiem cilvēkiem pagarināsies invaliditātes pensijas saņemšanas periods. Tā kā invaliditātes pensijas apmērs ir mazāks par iespējamo vecuma pensijas apmēru, tas dos ietaupījumu valsts budžetā, skaidrots projekta anotācijā.
Likumprojekts arī paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas izmaksās no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, atslogojot valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu.
Jau vēstīts, ka, samazinoties iedzīvotāju ienākumiem un palielinoties sociālā budžeta izdevumiem, jau aizpērn pensiju un pabalstu izmaksai vajadzēja izmantot sociālā budžeta rezerves fonda līdzekļus. 2009.gadā sociālā budžeta deficīts bija 213 miljoni latu, bet 2010.gadā tas varētu sasniedza 354,8 miljonus latu.
LM iepriekš prognozēja, ka arī turpmākajos gados sociālā budžeta izdevumi pārsniegs ieņēmumus, un jau šogad agrāk izveidotie uzkrājumi nevarēs segt paredzētās izmaksas. 2011.gadā sociālā budžeta deficīts varētu būt jau 366,2 miljoni latu, bet vēl pēc gada – 413,7 miljoni latu.
Lai sabalansētu sociālo budžetu, valdība pērn novembra vidū atbalstīja koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, kas paredz vairākus pasākumus valsts pensiju sistēmas pašreizējās situācijas uzlabošanai un finanšu ilgtspējas nodrošināšanai - pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksas avota pārstrukturizēšanu uz pamatbudžetu, minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu un citus.
Arī līdz šim valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanai jau izdarītas izmaiņas pensiju sistēmā, piemēram, nolemts nepalielināt iemaksas fondēto pensiju shēmas otrajā līmenī un atstāt tās pašreizējo 2% apjomā no nomaksātā sociālā nodokļa, līdz 2013.gadam neindeksēt pensijas, no 2012.gada pārtraukt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas piešķiršanu jaunpiešķirtajām pensijām, kā arī vairs nepiešķirt pensijas pēc atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos.
Saskaņā ar valdības plānoto plāno šā gada budžeta izdevumus plānots samazināt par 88,8 miljoniem latu, ieņēmumus palielināt par 156,96 miljoniem latu, bet, nepalielinot sociālās apdrošināšanas iemaksas daļu pensiju 2.līmenī, valsts cerēja iegūt vēl 44,9 miljonus latu, ko arī plānoja ieskaitīt konsolidācijas pasākumos.
Taču pret pensiju 2.līmeņa iemaksu nepaaugstināšanu un to ieskaitīšanu konsolidācijas apmērā iebilst starptautiskie aizdevēji, kuri paziņoja, ka Latvijai nākamā gada budžetā jākonsolidē vēl 50 miljoni latu, veicot "augstas kvalitātes papildu strukturālos pasākumus".