Kā norādīja Roze, līdz šim lauksaimnieki nebija izrādījuši interesi par šīs sistēmas ieviešanu, kas varētu būt pievilcīga. "Lauku attīstības plānā šāds pasākums ir paredzēts un to ieviest nebūtu problēma," sacīja ministrs.
Pēc viņa teiktā, pastāv vairāki modeļi, kā varētu ieviest šo sistēmu. Proti, "lauksaimnieku aizvietotājus" varētu nodrošināt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, kā arī sabiedriskās organizācijas. Ja no šīm pusēm būtu interese par "lauksaimnieku aizvietotāju" sistēmas izveidi, tad ZM ir gatava apspriest šo priekšlikumu.
Tāpat ir nepieciešams noskaidrot, cik pieprasīta varētu būt šī sistēma no lauksaimnieku puses. Diezin vai šādu sistēmu izmantotu augkopības saimniecības, taču tā varētu būt interesanta lopkopības saimniecībām. "Taču - cik daudz lopkopības saimniecības būtu gatavas uzticēt savus lopus un izmantot šo sistēmu," sprieda Roze.
Tādēļ ministrs lūdza lauksaimnieku organizācijām painteresēties un aptaujāt savus biedrus, kāda varētu būt viņu interese par iespēju ieviest "lauksaimnieku aizvietotāju" sistēmu. "Ja nav vēlme un pieprasījuma, tad nav nozīmes ieviest," sacīja zemkopības ministrs. "Dosim zaļo gaismu, ja vien būs pieprasījums šādai aizvietotājsistēmai."
Pēc Billes teiktā, šāda "lauksaimnieku aizvietotāju" sistēma varētu būt aktuāla tām saimniecībām, kuru vadītāji ir nolēmuši kādu laiku atpūsties, doties darījuma braucienā vai arī ir sasirguši. Saimnieku prombūtnes laikā saimniecības darbus vadītu "lauksaimnieku aizvietotāji".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
