Izvērtēšanai Saeimas komisijās nodod 2022. gada budžetu
Foto: LETA

Saeima piektdien ārkārtas sēdē lēma nodot atbildīgajām parlamenta komisijām izvērtēt 2022. gada budžeta projektu un to pavadošos 13 likumprojektus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeima vērtēs grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), paredzot nākamgad pakāpeniski celt neapliekamo minimumu. No likumprojekta izriet, ka maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma apmērs no nākamā gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam būs 350 eiro mēnesī, bet no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim likme būs 500 eiro mēnesī.

Tiks arī vērtēti grozījumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot sociālās aprūpes centru aprūpētājiem algu 608 eiro mēnesī un piemaksu par darbu īpašos apstākļos līdz 25% no amatam noteiktās mēnešalgas neatkarīgi no sociālās aprūpes centra, kurā aprūpētājs ir nodarbināts.

Deputāti vērtēs izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz no nākamā gada samazināt drukātajām grāmatām un medijiem no līdzšinējiem 12% līdz 5%.

Ar grozījumiem likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu paredzēts noteikt, ka valsts apmaksās slimības lapu no 10. darbnespējas dienas.

Parlaments vērtēs grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuriem paredzēts noteikt mēnešalgas līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās algas.

Ar grozījumiem Filmu likumā paredzēts, ka valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā no 2022. gada administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Pagaidām šos pienākumus veic Nacionālais kino centrs.

Savukārt ar grozījumiem Konkurences likumā plānots paredzēt, ka nākamgad Konkurences padomes (KP) vadības komandai pievienosies vēl divi padomes locekļi. Patlaban KP vadībā darbojas iestādes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, KP locekļi Jānis Račko un Līga Daugaviete.

Jau ziņots, ka Ministru kabinetā atbalstītais 2022. gada valsts budžets paredz izdevumus 12,4 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus - 10,66 miljardu eiro apmērā.

2022. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts aplēsts 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt maksimālais valsts parāds 2022. gada beigās nominālvērtībā noteikts 17 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada budžeta likumprojekts paredz mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 431 222 629 eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta pašvaldību pedagogu darba samaksai. Tāpat pašvaldībām tiks nodrošināta valsts budžeta dotācija 187 190 543 eiro apmērā.

2022. gada budžeta likumprojektā paredzēts 131,24 miljonus eiro novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, bet augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai — 12,13 miljonus eiro.

Valsts robežas infrastruktūras izveidei nākamgad plānots novirzīt 14,45 miljonus eiro.

Iepriekš no septiņām Saeimas sēdēm izslēgtais deputāts Aldis Gobzems parlamenta sēdē pauda kritiku par 2022. gada budžetu. Viņš iebilda pret sistēmu, kādā veidā tika izstrādāts 2022. gada budžets un kā tas tiks skatīts Saeimā. Pēc deputāta domām, līdz šim diskusijas par nākamā gada budžetu bijušas nekvalitatīvas.

Gobzems kritizēja arī atsevišķus plānotos tēriņus, piemēram, Valsts prezidenta kancelejas vēlmi iegādāties jaunu flīģeli. Tiesa, Latvijas Televīzija ziņoja, ka Valsts prezidenta kanceleja jau paziņojusi par plāniem pagaidām atteikties no idejas par flīģeļa iegādi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2022 Konkurences padome Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Nacionālais kino centrs PVN Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form