Izvirzīti vairāki kandidāti uz padomju locekļu amatiem sešās no deviņām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošajās augstskolās, informēja ministrijā.
Saskaņā ar Augstskolu likumu augstskolu senāti un atbildīgā ministrija atlasa un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā augstskolu tipam atbilstošu kandidātu skaitu augstskolu padomēm, savukārt Valsts prezidents katrai valsts augstskolas padomei nominē vienu locekli.
Kopumā pēc profesionālās pieredzes un vadības kompetencēm tikai izvērtēti vairāk nekā 150 pretendenti uz sešu augstskolu 17 padomes locekļu vietām.
Uz divām vietām Banku augstskolas padomē bija pieteicies 21 kandidāts, no kuriem IZM izvirzījusi banku jomā ilgstoši strādājošo Ansi Grasmani un ēdināšanas uzņēmuma "Lido" valdes locekli Rasmusu Pētersonu.
Uz piecām vietām Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomē bija pieteikušies 55 kandidāti, no kuriem izvirzīts 5G ekosistēmas foruma "5G Techritoy" direktors un VAS "Elektroniskie sakari" Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš, Rīgas Biznesa skolas (RBS) padomnieku konventa priekšsēdētāja un Pasaules Bankas privātā sektora finansēšanas struktūrvienības "International Finance Corporation" (IFC) starptautisko programmu vadītāja Sanda Liepiņa, Āhenes Reinas-Vestfāles Tehniskās universitātes profesors, RTU goda doktors Riks de Donkers, Andris Vanags un Gerijs Markī.
Uz diviem Ventspils Augstskolas padomes locekļu amatiem IZM izvirzījusi bijušo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un starptautiskā energoresursu uzglabāšanas un pārkraušanas uzņēmuma "VTTI" biznesa attīstības menedžeri Reini Āzi. Uz divām vietām bija saņemti 15 pieteikumi.
Savukārt uz divām vietām Vidzemes Augstskolas padomē izvirzīta "Rīgas ūdens" padomes locekle, bijusī "SEB atklātā pensiju fonda" valdes priekšsēdētāja Dace Ljusa un VAS "Latvijas Pasts" finanšu direktors Andris Puriņš. Kopumā uz augstskolas padomes amatiem bija pieteikušies 24 kandidāti.
Uz trim vietām gan Daugavpils Universitātē, gan Liepājas Universitātē tika atlasīti tikai divi augstskolu padomes locekļi, tāpēc uz vienu vakanci katrā ir izsludināti papildu konkursi.
Uz Daugavpils Universitātes padomēs locekļu amatiem tika saņemti 18 pieteikumi, un ministrija pagaidām izvirzījusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekli Vitu Balodi-Andrūsu un Latgales reģiona attīstības aģentūras direktoru Māri Bozoviču ("Latgales partija").
Savukārt darbam Liepājas Universitātes padomē pagaidām izvirzīti VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis ("Liepājas partija") un SIA "Kurzemes biznesa inkubators" valdes priekšsēdētājs Salvis Roga. Uz vietām šīs augstskolas padomē bija saņemti 17 pieteikumi.
Ministrija informēja, ka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) padomes locekļu kandidātu atlase beidzās bez rezultāta.
Pērn 29. decembrī tika izsludināts atkārtots konkurss uz diviem LSPA padomes locekļu amatiem un šobrīd rit konkursa 2. kārta, savukārt 7. februārī tika izsludināts atkārtots konkurss uz diviem RTA padomes locekļu amatiem – uz tiem var pieteikties līdz 20. februārim.
Iepriekš uz divām LSPA padomes locekļu vietām tika saņemts 21 pieteikums, savukārt uz RTA – 28 pieteikumi.
Tikmēr Latvijas Universitātes padomes locekļu kandidātu atlasē šobrīd rit konkursa 3. kārta. Uz piecām vietām bija pieteikušies 34 kandidāti.
Savukārt VM izveidotā Nominācijas komisija RSU padomes locekļu amatiem nolēmusi virzīt piecus pretendentus - Gundaru Katlapu, Kārli Ketneru, Osvaldu Pugoviču, Peteru Gorecki un Przemislavu Rodkeviču.
Gundars Katlaps ir Floridas Tampas Vispārīgās slimnīcas Kardiotorakālās nodaļas vadītājs. Viņš ieguvis ārsta grādu un ķirurga specialitāti Latvijas Medicīnas akadēmijā un Stenforda universitātē, studējis aspirantūrā Virdžīnijas Medicīnas koledžā un Papvortas slimnīcā Kembridžā. Katlapam ir ilggadēja pieredze vadošos amatos ārstniecības iestādēs Virdžīnijas un Floridā, medicīnas pētniecības un izglītības jomā, kā arī vairāku gadu pieredze kardiotorakālās ķirurģijas rezidentūras programmas vadītāja amatā. Katlaps no 2014. gada līdz 2019. gadam bija Latvijas Valsts Goda Konsuls ASV, Virdžīnijas pavalstī.
Ekonomikas doktors Ketners ir Finanšu ministrijas Budžeta attīstības politikas departamenta direktors un Banku augstskolas Ekonomikas un finanšu katedras profesors. Iepriekš viņš ir bijis Veselības ministrijas valsts sekretārs, arī Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors.
Ķīmijas doktors Pugovičs kopš 2015. gada ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors, līdz tam ilgus gadus bijis direktora vietnieks. Pugovičs ir Latvijas Universitātes un RSU studiju programmu padomes loceklis, kā arī Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes loceklis un Valsts zinātnisko institūtu asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Goreckis ir izveidojis un vada endokrīnās ķirurģijas nodaļu vienā no lielākajām pasaules universitātes slimnīcām – Šaritē – Berlīnes Universitātes slimnīcā, kā arī ir Starptautiskās Endokrīnās ķirurģijas asociācijas valdes loceklis. Iepriekš bijis galvenais ķirurgs Diseldorfas Akadēmiskajā slimnīcā, H.Heines Diseldorfas Universitātes profesors un Senāta loceklis. Viņš ir arī vairāk nekā 440 zinātnisko publikāciju autors.
Medicīnas zinātņu doktors Rodkevičs ir Mazovijas vojevodistes Sabiedrības veselības inspekcijas Varšavā direktors. Iepriekš viņš strādājis Polijas Sanitārajā ģenerālinspektorātā, bijis asistējošais profesors Varšavas Medicīnas universitātē, Kvalitātes nodrošināšanas fonda padomes loceklis, Augstākās izglītības vispārējās padomes loceklis, departamenta vadītājs Nacionālajā Geriatrijas, reimatoloģijas un rehabilitācijas institūtā.
Atlases konkursa kārtu laikā pretendenti prezentēja savu redzējumu par RSU galvenajiem nākotnes izaicinājumiem, attīstot studiju kvalitāti un studiju pieredzi, kā arī zinātnes aktivitāti, kvalitāti un sadarbību, nostiprinot konkurētspēju Centrāleiropas, kā arī tika veikta padziļināta vadības kompetenču vērtēšana.
Lai nodrošinātu RSU stratēģiskai vadībai nepieciešamās kompetences, pretendentiem bija noteiktas vairākas prasības, tostarp profesionālā pieredze finanšu vadībā un auditā, risku un iekšējās kontroles sistēmu vadībā, starptautiskajā sadarbībā, sadarbības tīklu veidošanā. Pēc VM paustā, konkursā tika vērtētas kandidātu kompetences pārmaiņu vadībā, orientācijā uz attīstību, stratēģiskais redzējums, kā arī citi aspekti.
Nominācijas komisijas ekspertu vidū bija Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreikai, kas vadīja komisiju, kā arī RSU Absolventu asociācijas izpilddirektors Artūrs Kaļva, Izglītības un zinātnes valsts sekretāre Līga Lejiņa, zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" vadošais partneris Lauris Liepa un AS "Prudentia" padomes loceklis Ģirts Rungainis.
Tāpat atlasi palīdzēja nodrošināt neatkarīgie eksperti ar balstiesībām. To vidū bija Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Alvils Krams, Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienības valdes sekretārs Juris Lazovskis, Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas izglītības pārvalde" vadītāja Kristīne Niedre-Lathere, Rīgas domes Attīstības komitejas galvenā referente Ilona Platonova, kā arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktors Māris Rēvalds.
Padomdevēju bez balstiesībām vidū bija biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" juridiskā konsultante Krista Asmusa, RSU Studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdētāja Paula Feldmane un Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Reģionālā biroja Latvijā pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs.
VM norāda, ka RSU ir Latvijas augstskolu reputācijas topa līdere un viena no modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. Piecus gadus pēc kārtas RSU "Kantar" pētījumā ir atzīta par augstskolu ar labāko reputāciju Latvijā.
Augstskolu padomes ir jauna veida pārvaldības forma Latvijas augstskolās. Augstskolu padome ir koleģiāla augstāka lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
Valsts augstskolu padomju locekļu izvirzīšanas un atlases process tika uzsākts 2021.gada nogalē, izsludinot atklātu starptautisku kandidātu atlasi. Kandidātu pieteikumus un viņu atbilstību augstskolu padomes locekļa statusam izvērtēja atlases komisijas, kurās darbojas nozaru un personālvadības profesionāļi, kā arī nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
Atlases process notika trīs kārtās, pretendenti prezentēja savu redzējumu par galvenajiem nākotnes izaicinājumiem, iestājoties par modernu un atvērtu studiju vidi, akadēmiskās karjeras izaugsmi un Latvijas augstskolu pozīciju nostiprināšanu starptautiskajā apritē, padziļināti tika vērtētas kandidātu vadības kompetences.
Izvirzīto kandidātu saraksts jau iesniegts apstiprināšanai valdībai.
Jau ziņots, ka katru augstskolas padomes locekli virza attiecīgās varas pārstāvis – Valsts prezidents, attiecīgās augstskolas Senāts, kā arī Ministru kabinets. Kandidēt uz amatu var ikviena persona, kas atbilst amata prasībām. Tāpat pretendentus var izvirzīt jebkura privāta vai juridiska persona, ja pretendents tam devis rakstisku apstiprinājumu.
Valsts augstskolu padomes bija iecerēts izveidot līdz 2022. gada 31. janvārim.
