Ja Zakatistovu neizdos kriminālvajāšanai, apsūdzības celšanai būs jāgaida deputāta imunitātes beigas
Foto: F64

Gadījumā, ja Saeima lems neizdot parlamenta deputātu Ati Zakatistovu ("KPV LV") kriminālvajāšanai, tad prokuroram būs jāgaida brīdis, kad aizdomās turētajai personai vairs nebūs deputāta imunitātes, proti, līdz brīdim, kad Zakatistovs vairs nebūs deputāts.

Pēc Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēdes, kurā deputāti vienojās ļaut arī pārējiem tautas kalpiem iepazīties ar prokurora ziņojumu jeb krimināllietas materiāliem, prokurors Māris Urbāns, vaicāts par lietas virzību, ja Saeima lemj savu kolēģi neizdot, paskaidroja, ka tad nevarēs Zakatistovu saukt pie kriminālatbildības. "Faktiski tā. Teorētiski par jebkuru deputātu, ja Saeima neizdod, tad jāgaida, kad beidzas imunitāte," norādīja prokurors.

Savukārt attiecībā uz komisijā pausto par spiedienu uz prokuroru, Urbāns paskaidroja: "Es to domāju tā, ka viena lieta ir strādāt kādā kriminālprocesā, kas neizraisa publisko rezonansi, bet cita lieta ir strādāt procesā, kur ir mediju uzmanība un apsūdzētie vai aizdomās turētie rīko preses konferences un stāsta, ka nepamatoti celta apsūdzība. Tas tomēr ir tāds sava veida, es to sauktu par psiholoģisku spiedienu. Šādā situācijā strādāt ir grūtāk," pauda prokurors.

Tāpat viņš paskaidroja, ka savu neierašanos 25. aprīlī notikušajā komisijas sēdē bija pirms tam saskaņojis ar komisiju: "Es teicu, ka nevarēšu ierasties, un tad bija vienošanās, ka tiks skatīts citā komisijas sēdē, citā datumā, proti, šodien."

Komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka komisijas locekļiem, iepazīstoties ar materiāliem un skatoties plašākā kontekstā ar deputāta Jura Juraša (JKP) gadījumu, nolemts ļaut arī pārējiem parlamentāriešiem iepazīties ar ierobežotās pieejamības materiāliem, izdiskutēt lietu plašākā kontekstā un frakcijās un 5. jūnijā lemt komisijā.

Turklāt arī prokurors neesot protestējis, ka šis jautājums par izdošanu būtu steidzīgi risināms. "Vienkārši cits konteksts. Ja agrāk centāmies uzreiz un momentā, tad tagad virkne Saeimas deputātu ir komandējumos, un izskanēja lūgums iepazīties ar ziņojumu, kas ir gana apjomīgs un, lai arī nespeciālistam liekas gana vienkāršs, reizē ir arī ļoti sarežģīts," skaidroja deputāte.

Kursīte-Pakule pauda cerību, ka pēc 5. jūnija komisijas sēdes jau 6. jūnijā deputāti šo jautājumu izlems Saeimas plenārsēdē. Trešdien gan arī izskanējis ierosinājums izlemt jautājumu par izdošanu jau šajā sēdē un virzīt tālāk uz nākamo plenārsēdi. Taču šo priekšlikumu atbalstījis tikai viens deputāts.

Vaicāta par Zakatistova piedalīšanos balsojumā par jauno valsts prezidentu, Kursīte-Pakule teica, ka Zakatistovam ir tiesības piedalīties šajā balsojumā. "Nebūt korekti apvainot Zakatistovu vai jebkuru citu pirms tiesas lēmuma. Zakatistovs ir tikpat lemtspējīgs kā citi deputāti. Mēs nevaram pateikt, vai viņš ir vai nav vainīgs," skaidroja parlamenta deputāte.

Viņa arī norādīja, ka neuzskata, ka tik ilgs lēmuma pieņemšanas laiks būtu vērtējams kā lietas novilcināšana no deputātu puses. Savukārt taujāta, kāpēc deputāti šo trīs nedēļu laikā kopš 25. aprīļa komisijas sēdes nevarēja iepazīties ar materiāliem, Kursīte-Pakule norādīja, ka tas nebija iespējams, jo nebija komisijas sēdes un balsojuma par to.

Uz jautājumu, vai prokuratūrai ir gana pārliecinoši argumenti krimināllietā, Kursīte-Pakule paskaidroja, ka nav nedz prokurore, nedz juriste un viņai ir jāpadomā par to, ko izlasījusi materiālos. Atbildot uz jautājumu, vai pieļauj iespēju balsot pret izdošanu viņa noteica: "Nevaru teikt šobrīd ne jā, ne nē."

Savukārt par Satversmes tiesā ierosināto lietu par normām, kas Saeimas deputātam, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana, liedz piedalīties Saeimas darbā, Kursīte-Pakule sacīja, ka neuzskata, ka būtu jāgaida ST spriedums, lai lemtu par Zakatistova izdošanu. "Nezinu, vai ST ir pienākums rīt uz pusdienlaiku vai pēc mēneša [pasludināt spriedumu]. Tur arī ir jāvāc pierādījumi, es nedomāju, ka mums ir jāgaida ST spriedums," sacīja Kursīte-Pakule.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) marta beigās nosūtījis krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret uzņēmēju Viesturu Tamužu un Saeimas deputātu Zakatistovu.

Attiecībā uz uzņēmēju Tamužu prokurors jau aprīļa sākumā pieņēma lēmumu par viņa saukšanu pie kriminālatbildības, bet mazliet vēlāk vērsās arī Saeimā, lūdzot kriminālvajāšanai izdot Zakatistovu.

Kriminālprocesā sākts process arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskai personai.

KNAB ieskatā Tamužs un Zakatistovs vienojušies par naudas izkrāpšanu no kompānijas "Eco Baltia", kurā Tamužs ir padomes priekšsēdētājs.

Tamužs maldinājis uzņēmuma amatpersonas par Zakatistova konsultāciju nepieciešamību. KNAB kriminālprocesā secinājis, ka par līgumos noteiktajām konsultācijām samaksāti 26 620 eiro, taču patiesībā šādas konsultācijas nemaz nav sniegtas.

Pats Zakatistovs jau iepriekš žurnālistiem paudis, ka noliedz jebkādu vainu, kā arī skaidrojis, ka viņš Tamuža uzdevumā pētījis atkritumu biznesu Eiropā – izstrādājis pētījumu par atkritumu apsaimniekošanu visās Eiropas galvaspilsētās.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ģenerālprokuratūra KNAB Korupcija Saeima Satversmes tiesa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form