Jāatsakās no Krievijas energoresursiem, bankas jāatslēdz no SWIFT, mudina Baltijas valstis
Foto: LETA

Baltijas valstu valdību vadītāji mudina paplašināt starptautiskās sankcijas pret Krieviju, rosinot atteikties no tādiem Krievijas energoresursiem kā gāze un nafta. Baltijas valstu premjeri arī aicina visas Krievijas bankas atslēgt no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Piektdien, 22. aprīlī, Rīgā norisinājās Baltijas premjerministru sanāksme, kurā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa un Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte. Tika pārrunāts plašs jautājumu loks, tostarp Krievijas sāktais karš Ukrainā, drošības situācija Baltijas reģionā un enerģētikas neatkarības stiprināšana.

Miers panākams tikai ar Ukrainas uzvaru karā

Kariņš preses konferencē pēc Baltijas valstu vadītāju tikšanās uzsvēra, ka Latvija, Lietuva un Igaunija nosoda Krievijas agresīvo, nežēlīgo un necilvēcisko karu Ukrainā. Tāpat viņš atzina, ka miers šajā situācijā ir panākams tikai ar Ukrainas uzvaru karā.

"Lai Ukraina uzvarētu šajā karā, svarīga ir Rietumu valstu militāra palīdzība Ukrainai, tostarp ar smago ieroču piegādēm. Bet no otras puses pret Krieviju jāvērš sankcijas, jānogriež tās ienākumi, ar kuriem tiek finansēta šī nežēlīgā kara mašinērija," uzsvēra Kariņš.

Latvijas Ministru prezidents pauda pārliecību, ka pret Krieviju jāvērš vēl dziļākas sankcijas, kā piemēru minot visu Krievijas banku atslēgšanu no SWIFT sistēmas un aizliedzot importēt Krievijas energoresursus.

Arī Igaunijas valdības vadītāja uzsvēra, ka Ukrainai karā ir jāuzvar. "Kamēr šis mērķis nav sasniegts, Rietumu valstīm ir jādara viss, lai palīdzētu to sasniegt. Šodien apspriedām to, kā sniegt Ukrainai vēl vairāk militāru, ekonomisku un morālu palīdzību, jo mēs nedrīkstam nogurt. Ukraina apgalvo, ka tai nepieciešama militārā palīdzība. Neskatoties uz to, ka Baltijas valstis un NATO jau ir darījušas daudz, mēs varam vēl vēl vairāk," pauda Kallasa.

Tāpat viņa atzina, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi daudz, nosakot sankcijas pret Krieviju, tomēr arī Igaunijas premjerministre uzskata, ka sankcijas būtu paplašināmas – sevišķi tās vēršot pret Krievijas gāzi un naftu.

Kallasa informēja par ideju veidot rezerves fondu, kurā nonāktu līdzekļi, kas maksāti par Krievijas gāzi, tādējādi būtu līdzekļi, ko novirzīt Ukrainas atjaunošanai. "Krievijai jāsaņem skaidrs signāls, ka tā samaksās par katru Ukrainā izdemolēto māju un infrastruktūras objektu," uzsvēra Kallasa.

Savukārt Lietuvas Ministru prezidente atgādināja, ka viņa 11. aprīlī apmeklēja Kijivu un netālu no tās esošo Borodjanku. "Tas, ko redzēju savām acīm, mani satrieca. "Krievu pasaules" seja ir masu kapi un cietuši bērni. Ukrainā notiek cīņa starp tirānu un brīvību. Tur risinās cīņa par Eiropas nākotni. Un šī cīņa ir saistīta ar katru no mums. Kamēr ļaunums nav uzvarēts, mēs nedrīkstam pagurt un sākt šaubīties, jo pagurums un šaubas ir agresora sabiedrotie," pauda Šimonīte.

Arī viņa pauda atbalstu priekšlikumam paplašināt sankcijas pret Krieviju, kā arī nodrošināt Ukrainu ar ieročiem, "lai karš tiktu novirzīts pareizā virzienā". Šimonītes ieskatā, bez Krievijas un Baltkrievijas līdzekļu iesaldēšanas un Krievijas banku pilnīgas atslēgšanas no SWIFT būtu arī Eiropā pilnībā jāizbeidz Krievijas propagandas kanāli.

Krievijas naftas aizliegumam nepieciešams ES atbalsts

Šimonīte atzina, ka Krievijas ekonomika un Kremļa režīms ir atkarīgs no naudas, ko tā saņem par naftas un gāzes eksportu, turklāt patlaban norit diskusijas par atteikšanos no šiem energoresursiem. Lietuvas premjerministre atzina, ka diskusijas nav vieglas, jo par šo Krievijas resursu embargo ir jāvienojas visām 27 ES dalībvalstīm. Viņa piebilda, ka Baltijas valstu ieskatā, Krievijas energoresursu embargo ir nākamās sankciju pakotnes stūrakmens.

Arī Kallasa pauda, ka jautājumā par atteikšanos no Krievijas energoresursiem Baltijas valstu vidū valda vienprātība, turklāt šis aizliegums būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk. Arī viņa atzina, ka šim lēmuma nepieciešams visu ES valstu atbalsts, tāpēc patlaban ir jāpārliecina tās valstis, kurām ir dažāds atkarības līmenis no Krievijas gāzes.

Kariņš atgādināja, ka Baltijas valstis jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī uzstāja noteikt stingru Krievijas energoresursu eksporta embargo. "Līdz šim Rietumi ir spējuši vienoties par plašām sankcijām pret Krieviju, bet darbs tiks turpināts un esmu pārliecināts, ka sekos stingrākas sankcijas. Strādāsim ar partneriem, lai izolētu Krievijas ekonomiku," uzsvēra Kariņš.

Reģiona enerģētikas neatkarību veicinās ar sašķidrināto gāzi

Baltijas valstu valdību vadītāji pārrunāja arī jautājumu enerģētikas neatkarības stiprināšanu. Kariņš norādīja, ka līdz šim visas trīs Baltijas valstis izmantoja Krievijas gāzi, bet patlaban neviena no valstīm šo resursu nepērk no Krievijas, kā arī tiekot darīts viss, lai tas nebūtu jādara arī turpmāk. Premjers piebilda, ka šajā ziņā atslēgas vārds ir – sadarbība, kas līdz šim Baltijas valstu starpā bijusi lieliska.

Arī Kallasa sacīja, ka enerģētikas neatkarība un drošība bijis viens no šīs dienas centrālajiem sarunu tematiem. Viņa stāstīja, ka, lai pārtrauktu Krievijas gāzes piegādes, Igaunija patlaban sadarbojas ar Somiju par sašķidrinātās dabasgāzes termināla projekta attīstīšanu Paldiskos.

Savukārt Šimonīte uzsvēra, ka reģionā nepieciešamo dabas gāzes apjomu iespējams nodrošināt, izmantojot jau esošo infrastruktūru un to, kas vēl tiek plānota.

Kariņš piebilda, ka Latvija, Lietuva un Igaunija nav vienīgās, kas veido šī reģiona gāzes tirgu, jo tajā piedalās arī Somija un Polija. Vērtējot nepieciešamību pēc sašķidrinātās dabasgāzes termināla katrā Baltijas valstī, Ministru prezidents atzina, ka ir jāvēro, kā attīstīsies gāzes tirgus. Viņš norādīja, ka patlaban šajā reģionā darbojas tikai Klaipēdas terminālis, savukārt Igaunija un Somija strādā pie sava projekta Paldiskos, ko iespējams īstenot īsā laikā. Tomēr vidējā termiņā Latvija plāno būvēt savu termināli, kas ļaus gāzi uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tādējādi potenciāli padarot gāzi lētāku.

Arī Kallasa secināja, ka, lai atbrīvotos no Krievijas gāzes, būs jāizmanto sašķidrinātās dabasgāzes potenciāls. Tajā pašā laikā viņa piebilda, ka attīstot gāzes terminālus, ir svarīga valstu sadarbība.

Lietuvas premjerministre atgādināja, ka Klaipēdas termināla izveide bijis tālredzīgs lēmums ar mērķi samazināt atkarību no Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" un tā iespējām manipulēt ar šo resursu.

Šimonīte sacīja, ka līdz šim Klaipēdas termināls kalpoja kā gāzes cenu sabalansējošs elements, tomēr tagad tam ir cita nozīme. Vērtējot turpmāko rīcību enerģētikas neatkarības un drošības stiprināšanā, Lietuvas premjerministre pauda pārliecību, ka Baltijas valstīm lēmumi ir jāpieņem saskaņoti.

Kopīgi militārie iepirkumi

Tāpat Baltijas valstu valdību vadītāji pārsprieda drošības situāciju reģionā. Kariņš uzsvēra, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā mudina Baltijas valstis stiprināt savas aizsardzības spējas, turklāt visas trīs valstis ir apņēmušās audzēt savus izdevumus aizsardzībai. Paralēli tam Baltijas valstis prasa pastāvīgu NATO klātbūtni reģionā, lai "nenotiktu potenciāls iebrukums un mūsu uzvara būtu nepārprotama jau pirmajā dienā".

Arī Kallasa atzina, ka pēc Krievijas agresijas Ukrainā NATO ir dubultojusi savu klātbūtni Baltijas valstīs, tomēr, mainoties drošības situācijai, Baltijas valstīm ir jāparāda, ka jebkāda Krievijas agresija pret jebkuru NATO dalībvalsti jau no pirmās dienas būs nolemta neveiksmei.

Pēc Igaunijas valdības vadītājas teiktā, Baltijas valstu premjerministri pārrunāja arī jautājumu par gaisa aizsardzību reģionā, premjeriem apņemoties meklēt kopīgus risinājumus. Savukārt Šimonīte piebilda, ka visām trim Baltijas valstīm ir vienāds skatījums uz aizsardzību, tāpēc arī šogad sinhroni tika pieņemti lēmumi par aizsardzības budžetu celšanu. "Tas liecina, ka mums nav grūti vienoties par drošības jautājumiem," secināja Lietuvas premjerministre.

Vienlaikus Šimonīte atzina, ka nav izslēgta iespēja visām trim Baltijas valstīm veikt kopīgus militāros iepirkumus, jo "atsevišķi pērkot kādu tehniku, varētu rasties loģistikas u.c. problēmas", turpretī kopīgs iepirkums procesu atvieglotu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Baltkrievijas Krievijas iebrukums Ukrainā Baltija Eiropas Savienība Gazprom Igaunija Krievija Krišjānis Kariņš Lietuva Ministru prezidents NATO Polija Somija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form