Foto: Publicitātes attēli
Rīgas mazākumtautību bērnudārzos esošās grupas varētu pāriet uz latviešu mācību valodu, ceturtdien, 18. martā, izskanēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē.

Pašlaik notiek darbs, lai īstenotu Vispārējās izglītības likuma prasības par valsts valodas programmām visās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas stāsies spēkā 1. septembrī.

Deputāts Jakovs Pliners (LKS), kura priekšlikums bija vienīgais, kas ceturtdien tika iesniegts skatīšanai komitejas sēdē, rosināja komiteju pieņemt lēmumu atsaukt departamenta vēstuli, kas tika nosūtīta pirmsskolas izglītības iestādēm, lai mudinātu šīs iestādes izveidot bērnu grupas latviešu valodā.

Tāpat Pliners aicināja kolēģus konstatēt, ka departamenta aktivitātes apmācības programmas maiņai jau esošajām pirmsskolas izglītības iestāžu grupām balstās uz nepareizu Vispārējās izglītības likuma interpretāciju un notiek bez atsauces uz Rīgas domes lēmumiem.

Gandīz visi sēdē klātesošie deputāti, izņemot vienu, balsoja pret Plinera priekšlikumu. Kopumā šajā komitejā darbojas 16 pašvaldības deputāti.

Kā vēstīts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas lēmuma projektā, nepieciešams nodrošināt bērnudārzos pāreju uz mācībām latviešu valodā, lai "visā pirmsskolas izglītības posmā bērnu sagatavotu pamatizglītības ieguvei, sekmējot etniskās kultūras un latviešu valodas apguvi integrētā mācību procesā, izmantojot bilingvālo pieeju, ko atbilstoši bērna attīstībai īsteno pedagogu, speciālistu un citu izglītības iestādes darbinieku sadarbībā, kā arī lietot latviešu valodu ikdienas saziņā".

Tāpat norādīts, ka "bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei".

Likuma prasību pagaidām plānots īstenot, jau bērnudārzos uzņemtajiem bērniem mainot apmācības programmas valodu uz valsts valodu.

Kā norādīja Izglītības pārvaldes Pirmsskolas nodaļas vadītāja Iveta Nagla, departaments esot janvārī apzinājis mazākumtautību pirmsskolas. Lielākā daļa esot norādījušas, ka arī audzēkņu vecāki pauduši vēlmi mainīt programmas valodu. "Tātad vecāki saprot, ka bērnam 1. klasē ir labā līmenī jāzina latviešu valoda," rezumēja Nagla.

Lai nodrošinātu bērnudārzu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un sagatavotu personālu izglītības satura izmaiņām, jau 2018. gadā tika organizēti kursi pedagogu profesionālajām vajadzībām latviešu valodas prasmes pilnveidei un nostiprināšanai.

Kā komitejas sēdē atzina deputāts Kārlis Šadurskis (JV), ar laiku plānots arī palielināt prasības attiecībā uz līmeni, kādā valsts valodu pārvalda pedagogi.

Rīgā samilzusi problēma ir garās rindas uz bērnudārziem, sevišķi problemātiska situācija ir attiecībā uz bērniem piecu gadu vecumā, kad izglītība pirmsskolā ir obligāta. Kā komitejas sēdē vēstīja RD Izglītības pārvaldes priekšnieks, departamenta direktora vietnieks Ivars Balamovskis, šobrīd ir 1852 pieteikumi uz mācībām pirmsskolas valsts valodas programmās, savukārt 686 – mazākumtautību programmās.

"Pieprasījums tieši aug uz valsts valodas programmām. Vairāku gadu garumā skatoties, varam apgalvot, ka bērni no mazākumtautību un jauktajām ģimenēm ir tendēti izvēlēties bērnudārza programmu latviešu valodā," komitejas sēdē teica Balamovskis.

Pēc viņa teiktā, kopumā Rīgā ir 147 bērnudārzi – 28 no tām ir mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādes. Tiesa trīs no 28 bērnudārziem ir speciālās izglītības iestādes.

Pērnā gada 1. septembrī kopā latviešu grupās pirmsskolā mācījās vairāk nekā 16 000 bērnu, savukārt mazākumtautību grupās – 9480 bērni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!