Vilnītis pastāstīja, ka viņš jau ticies ar VID Finanšu policijas pārvaldes priekšnieku Jāni Kaluginu, piebilstot, ka šādas tikšanās ar VID amatpersonām palīdzēšot novērst agrākās nesaskaņas abu institūciju starpā.
Saeimas komisija pēc Jakāna ierosinājuma šodien nolēma aicināt Ministru kabinetu iespējami ātrāk iesniegt Saeimā grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas precizētu pienākumu sadali starp KNAB un VID, pārbaudot valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesumu. APK plānots iekļaut normu, ka lēmumus par amatpersonu administratīvu sodīšanu saistībā ar nepatiesas informācijas sniegšanu deklarācijās varēs pieņemt ne tikai VID, bet arī KNAB.
Tostarp Jakāns atzina, ka VID nekad neesot bijis uzstādījums izkontrolēt visas valsts amatpersonu iesniegtās deklarācijas, bet gan tikai 1%-3% no tām.
Saeimas komisijas deputāts Vilnis Edvīns Bresis (ZZS) gan Jakānam vaicāja, vai šādā gadījumā lielākā daļa amatpersonu deklarāciju netiekot rakstītas tikai miskastei, uz ko VID ģenerāldirektors atbildēja noliedzoši, skaidrojot, ka pārbaudītas tiek to personu deklarācijas, par kurām varētu rasties kādas aizdomas, turklāt vairākums amatpersonu tomēr esot godīgas.
Komisijas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK) atzīmēja, ka arī deklarāciju pārbaude pēc izvēles principa "ir visai iedarbīga, ja to profesionāli veic".
Uzklausot KNAB, VID un Drošības policijas (DP) vadītāju viedokli par šo dienestu sadarbību korupcijas apkarošanā, komisija secināja, ka sadarbības uzlabošanai citi grozījumi tiesību aktos patlaban nav nepieciešami. "Tālākā sadarbība būs atkarīga no savstarpējās uzticēšanās starp institūcijām un to vadītājiem," uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP).
Komisijas sēdē tika pārrunāta arī iepriekš izskanējusī iecere par to, ka amatpersonu deklarācijām līdzīgi pārskati VID būtu jāiesniedz katram Latvijas iedzīvotājam, taču no deputātu puses šāda ideja īpašu atsaucību neguva.