Lai veicinātu Tiesībsarga biroja kā institūcijas neitralitāti, tiesībsargs Juris Jansons vēlas, lai tā tiktu ierakstīta Satversmē, tādējādi mazinot politisko svārstību ietekmi uz politiski neatkarīgu institūciju, skaidroja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Pēc viņas paustā, tiesībsargs ir ticies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš šai iniciatīvai esot paudis atbalstu. Viņa stāstīja, ka Valsts prezidents jau pirms stāšanās amatā bija atbalstījis ideju par Tiesībsarga biroja iekļaušanu Satversmē.
Vaicāta, vai institūcijai tas ko maina, Siliņa skaidroja, ka institūcijas nostiprināšana Satversmē padara to stabilāku un tā būtu mazāk jūtīga uz politiskām svārstībām. "Kad Latviju skāra ekonomiskā krīze, tad politiķiem bija ideja aizvērt tiesībsarga institūciju," atgādināja Siliņa.
Viņa stāstīja, ka tiesībsargs, tiekoties ar Valsts prezidentu, minēja arī to, ka jāpārskata tiesībsarga kandidātu nominācija. "Šobrīd tiesībsarga amata kandidātu izvirza pieci politiķi un tad vienmēr seko retorika, ka tas ir "partijas ieliktenis". Ja kandidātus nominētu Valsts prezidents, un Saeima tik un tā apstiprinātu kandidātu amatā, samazinātos tā sajūta, ka viņš ir "ieliktenis"," pauda Siliņa. Viņa uzsvēra, ka šī iniciatīva nav jauna, tomēr "jautājums ir iesprūdis Saeimā".
Tiesībsargs vērsis prezidenta uzmanību arī uz veselības aprūpes jomu, akcentējot, ka valsts nepilda savas apņemšanās. "Valsts bija apņēmusies 4% no iekšzemes kopprodukta virzīt veselības aprūpei, kā arī mediķu atalgojumu solīja celt par 20%, bet šobrīd notiek kāpšanās atpakaļ," norādīja Siliņa.
Jansons akcentēja arī problemātiku ar jaunajiem ārstiem un vērsa uzmanību uz Latvijas jauno ārstu asociācijas ieskicētajām problēmām.
Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Valsts prezidents Rīgas pilī, tiekoties ar tiesībsargu Jansonu, apsprieda plašu cilvēktiesību, konstitucionālo tiesību un ar valsts ilgtspēju saistītu jautājumu loku.
Deičmane stāstīja, ka abas puses tikšanās laikā lielu uzmanību veltīja sociālā taisnīguma principam. Valsts prezidents uzsvēra, ka Satversme ir šajā nozīmē viena no progresīvākajām Eiropā, nosakot sociālo taisnīgumu kā vienu no četriem valsts pamatprincipiem. Abas puses bija vienisprātis, ka valstij kopumā ir rūpīgi jāstrādā, lai ilgtermiņā nostiprinātu šī principa īstenošanu atbilstoši dažādu sabiedrības grupu dzīves apstākļiem, informēja Deičmane.
Tikšanās laikā arī tika apspriestas bērnu tiesības saņemt nepieciešamības gadījumā pilnvērtīgu psihiatru palīdzību, kā arī tika iztirzāti pārkāpumi, ko tiesībsargs konstatēja Ainažu Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā, un tas, ka ir ierosinātas vairākas krimināllietas. Tāpat tika pārrunāti ar mediķu tiesībām saistīti jautājumi saistībā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Tika aktualizēta arī jauno ārstu rezidentu pārslodzes problēma, un Levits informēja, ka plāno tikties ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju.
Jansons arī informējis Valsts prezidentu, ka tiesībsarga birojs 1. oktobrī Satversmes tiesā iesniedzis pieteikumu par garantēto minimālo ienākumu neatbilstību Satversmei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
