Jansons: tiesībsarga izvēlēšanas kārtība būtu jāmaina
Foto: LETA

Pašlaik noteiktā kārtība, ka tiesībsarga amata kandidātu izvirza pieci Saeimas deputāti, būtu jāmaina, jo tagad starp kādas frakcijas izvirzīto kandidātu un attiecīgo partiju sāk veidoties "nosacīta piederība", uzskata viens no iespējamajiem pašreizējā tiesībsarga Romāna Apsīša pēctečiem, "Rīgas Slimokases" likvidators Juris Jansons.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Intervijā laikrakstam "Diena" tiesībsarga amata kandidāts kategoriski noliedz politisko angažētību, un uzskata, ka "ierosināt un izvirzīt tiesībsarga kandidātu, ko politiķiem apspriest, pie frakcijām piederīgiem deputātiem nevajadzētu". "Drīzāk tam derētu Valsts prezidents," pauž Jansons, vienlaikus uzsverot, ka "nav šaubu, ka apstiprinājums tiesībsargam jāsaņem no parlamenta".

Jansons uzskata, ka pašlaik "likumā ir noteikts gana daudz instrumentu, kā rīkoties un pietiekami veiksmīgi pildīt tiesībsarga funkcijas". Viņaprāt, padomdevēja tiesības valdībā ir viens no labākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā pārstāvēt sabiedrības intereses cilvēktiesību sekmēšanā un jau MK līmenī norādīt uz tām vai citām juridiskajām konsekvencēm, ja netiek ņemts vērā tiesībsarga redzējums.

Galvenās cilvēktiesību problēmas un riski Jansona ieskatā ir "diskriminācijas jomā, bērnu tiesību aizsardzībā, arī sociālajā drošībā". "Var uzskaitīt kādas piecas sešas aktuālas problēmu grupas, bet vispār uzskaitījums varētu būt arī garāks," pauž Jansons.

Jautāts, kuras sabiedrības grupas saistāmas ar lielāku diskriminācijas risku, Janosns atbild: "Itin visas." "Īpaši uzsverami ir invalīdi - viņiem svarīgi jautājumi netiek pienācīgi risināti. Šeit ir arī neiecietības problēma - pret rasi, nacionālo piederību utt. Tas ir diezgan kompleksi,'saka tiesībsarga amata kandidāts.

Viņaprāt, ir plašāka dialoga nepieciešamība par neiecietību un diskrimināciju un likumdošanas bāzes sakārtošana. "Jābūt vienam "jumta likumam", kur paredzēti arī soda mehānismi par diskrimināciju, jo patlaban nav skaidri noteikts, kas notiek, ja viena vai cita veida diskriminācija tiek konstatēta," saka Jansons.

Savukārt intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" Jansons atzīst, ka līdzšinējā Tiesībsarga biroja autoritāte sabiedrībā vērtējama kā visai zema, "lielai daļai sabiedrības nav viedokļa, kādam nolūkam nepieciešama šī institūcija, daudzi par šādu iestādi un tiesībsargu [Romānu] Apsīša kungu neko nav dzirdējuši, līdz ar to nevar runāt, ka tiesībsarga institūcija savā pastāvēšanas laikā ir sasniegusi augstu autoritāti".

Jansons uzskata, ka tiesībsarga galvenā funkcija ir "būt par cilvēktiesību sekmētāju valstī, būt vidutājam starp cilvēku, sabiedrību un valsti", bet "sabiedrības izpratne par šo institūciju aprobežojas ar to, ka tur pārsvarā iesniedz sūdzības, sagaidot atzinumus un atbildes".

Jau vēstīts, ka opozīcijā esošā apvienība SC oficiāli izvirzījusi tiesībsarga amatam Rīgas Slimokases bijušo vadītāju un tagadējo likvidatoru Juris Jansonu. Arī valdības koalīcijā esošā ZZS sola atbalstīt Jansona ievēlēšanu, līdz ar to Jansona kandidatūrai jau apsolīts Saeimas vairākuma atbalsts. Savukārt "Vienotība" nolēma virzīt amatam Administratīvās rajona tiesas tiesnesi Kovaļevsku.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) vēlāk apgalvoja, ka "Vienotības" rīcībā ir pierādījumi, ka patiesībā Jansons ir ZZS kandidāts, kas tiekot "bīdīts" ar SC rokām, un atbalsts viņam skaidrojams ar "politisko tirgu".

"Vienotība" pirms nedēļas koalīcijas sēdē nemaz nepaguva nosaukt savu tiesībsarga amata kandidātu, jo ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, apsteidzot koalīcijas partnerus, paziņoja, ka par bijušo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu "Vienotība" varot aizmirst. Brigmanis atzina, ka patiešām, pirms "Vienotība" oficiāli izvirzīja Guļāna kandidatūru, viņš koalīcijas sanāksmē paudis, ka šai kandidatūrai nevar nodrošināt atbalstu ZZS frakcijā.

Saeimā iepriekš netika panākta vienošanās par tiesībsarga amata kandidātu, tādēļ parlamenta frakciju padome 10.februārī nolēma kandidātu pieteikšanas termiņu pagarināt par vienu nedēļu - līdz 17.februārim. Tiesībsarga Romāna Apsīša pilnvaru laiks beigsies šā gada 28.februārī un Apsītis, kuram februārī paliek 72 gadi, paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs uz tiesībsarga amatu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form