"Daudzi saka - tagad ir krīze, un Godmanim uzdots to izstrēbt. Ziniet, nav tā. Salīdzinot ar 1990.gadu, 2007.gads ir tikai viegla vēja pūsma. Tas ir tikai jauns, kaut arī sarežģīts, eksāmens, vārti uz jaunu kvalitāti, uz jaunu izaugsmi. Šodienas situācija nav salīdzināma ar to, kāda bija 1991.gadā, kad inflācija bija 950% procenti, kad PSRS uz laiku pārtrauca apgādāt Latviju ar degvielu, kad šeit bija padomju karaspēks, trūka pārtikas preču, kioskos tirgoja nelegālu alkoholu, nebija likumu, nebija nekā. Bet bija cerība, pašaizliedzība un vienotība. Šodien mēs esam nogājuši garu ceļu un esam atjaunojuši Latvijas valsti, veidojot demokrātisku sabiedrību un tirgus ekonomiku. Neatgriezeniski.
(..)
Jā, daži vairs negūs desmitkārtīgu peļņu. Iespējams, kādam nāksies pārvērtēt savu kredītspēju un pārsēsties no dārga auto lētākā. Vēl kādam - atteikties no ikgadējā ceļojuma. Taču tikai tā mēs varēsim apjaust mūsu patiesās materiālās iespējas un neieķīlāt mūsu ekonomisko brīvību nākotnes parādu važās. Mēs ieraudzīsim reālo situāciju, nevis uz kredīta nopirkto, un iemācīsimies savus tēriņus plānot tāpat kā ļaudis tos plāno citur attīstītajā Eiropā."
Tuvāko nākotni janvārī prognozēja arī finanšu ministrs Atis Slakteris norādot, ka pirmkārt, valdībai ir iespējami tuvākā laikā jāapstiprina un konsekventi jāsāk realizēt ekonomikas stabilizācijas plāns, kas ir vēl plašāks par pretinflācijas plānu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības "mīkstās piezemēšanās" scenāriju un novērstu iespējamas krīzes situācijas.
To, ka 2007.gads bija trekns, apstiprināja arī pētījums: pēc aptuvenām aplēsēm 1700 luksusauto iegādei Latvijā iztērēti vismaz 85 miljoni eiro. Vērienīgākā pircēja bijusi "Parex banka".
Gadumijā visādas likstas Latvijā atgadījās ārzemniekiem. Divi Krievijas vēstniecības darbinieki bija spiest pamest Latviju. Pašā 2007.gada nogalē prom devās vēstniecības pirmais sekretārs Vjačeslavs Jefremovs, kurš pārstāvēja savulaik ar specdienestiem saistītu organizāciju. Savukārt janvāra vidū viņam sekoja vicekonsuls Aleksandrs Rogožins, kas bija stājies attiecībās ar Latvijas policijas darbiniekiem, kuru modelis bija šāds "es tev naudu - tu man valsts noslēpumu".
Par dabisko vajadzību kārtošanu pie Brīvības pieminekļa tika aizturēts kāds 1979.gadā dzimis Krievijas pilsonis, pirmais ievadot šī gada mulsinošo tūristu tradīciju - čurāt pie Latvijas nacionālā svētuma. Savukārt kamerā Jelgavas policijas pārvaldē pakārās kāds Dānijas pilsonis, kurš pēc tiesas lēmuma tika apcietināts aizdomās par narkotiskās vielas hašiša realizāciju lielā apmērā.
Aizsardzības ministrs Vinets Veldre janvārī nāca klajā ar ierosinājumu apspriest Jātnieku goda sardzes vada izveidi Nacionālajos bruņotajos spēkos, par ko nabaga hipofīliskais politiķis no nedraugu valodām cietīs visu turpmāko mūžu.
Jātnieku goda sardzes izveidošanas idejas pamatā bija doma turpināt Latvijas pirmās brīvvalsts laikos izveidotā Jātnieku pulka eskadrona tradīcijas - piedalīties dažādos reprezentatīvos, valstiski nozīmīgos pasākumos un nodrošināt svinīgo ceremoniju norisi.
\Janvārī sākās arī cita ar dzīvnieku valsti saistīta epopeja. Tika paziņots, ka Rīgas kanālmalas kokus apsmidzinās ar īpašu šķidrumu, lai aizsargātu tos no bebriem.
Janvāra sākumā Garkalnes pagastā savas privātmājas pagalmā tika nogalināta "Arēna Rīga" līdzīpašnieka Igora Ivanova dzīvesbiedre Ella Ivanova. Sākotnēji viņas slepkavībā vainoja kādu Antonovu, kurš turpat netālu bija slapstījies mežā tā uzkrītoši, lai viņu noķertu, taču jau uz mēneša beigām publiskajā telpā sāka parādīties versijas, kas biedējoši norādīja uz iespējamu greizsirdības traģēdiju...
Vēl viena redzama uzņēmēja nāve - un turpat Garkalnē - kādas privātmājas pagalmā tika nogalināts Jelgavas un Cēsu gaļas kombinātu vadītājs Aigars Lūsis.
Janvāris pārsteidza ar viltoto pasu skandālu, ziņu, ka klimata izmaiņu dēļ šajā gadsimtā izmirs lakstīgalas, kā arī sen paredzēto, dažus gadus briedušo šķelšanos "Jaunajā laikā" - tā sauktajā "marsiešu" partijā, kas savulaik bija savus biedrus Dieva priekšā nozvērinājusi šo politisko spēku nepamest.
Savukārt ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards samērā precīzi prognozēja, ka jūnijā, jūlijā varētu sākties inflācijas kritums.
Pozitīva vēsts bija janvārī publiskotais pētījums, kas parādīja: labas latviešu valodas zināšanas patlaban ir gandrīz 60% krievvalodīgo iedzīvotāju. Salīdzinājumam - 1996.gadā labas latviešu valodas zināšanas bija 36% krievvalodīgo.
Vēl janvārī Latvijas valdība nolēma sev piederošo 51% "Lattelecom" akciju paketi pārdot izsolē, nevis "Blackstone" grupai, kuras tiekšanos pēc Latvijas telekomunikāciju uzņēmuma tik ļoti veicināja bijušais "Lattelecom" šefs Nils Melngailis.
Linezera slimnīcā 76 gadu vecumā mūžībā aizgāja Gunnars Treimanis, un nu vairs neviens mums nekad nestāstīs, kas jauns novērojams, ja sēž trīspadsmitajā rindā, trīspadsmitajā krēslā...