"Vēl no lietām, kas pilnveidojamas, gribētu atzīmēt veselības sektora iesaisti šīs problēmas risināšanā, un tas nozīmē preventīvu darbu ar cilvēkiem, kuri vēl nav izdarījuši dzimumnoziegumu, bet kuriem ir bijušas domas par to," teica Papsujevičs.
Viņš paskaidroja, ka šādu sistēmu paredz ieviest Eiropas direktīva par bērnu aizsardzību pret seksuāliem noziegumiem. "Ir bijušas sarunas ar Veselības ministriju, un tā it kā ir gatava izstrādāt šādu programmu. Ir jābūt šādam preventīvajam darbam, tad nebūs upuru," viņš piebilda.
Savukārt, runājot par cilvēkiem, kas jau ir izdarījuši dzimumnoziegumus un izcieš sodu, Papsujevičs norādīja, ka jādomā par to, vai, beidzoties sodam, var tiešām pateikt, ka šis cilvēks sabiedrībai vairs nav bīstams.
"Diemžēl mēs to garantēt nevaram, bet varētu veikt dažādus pasākumus, lai riskus mazinātu, un tikai ar probācijas dienesta darbu nepietiks. Vairākās vietās praktiski jau ir ieviesta vienošanās starp Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Probācijas dienestu un Valsts policiju par vēl ciešāku sadarbību šo individuālo gadījumu menedžēšanā," sacīja Papsujevičs.
Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša iestāde.
Dienests ir radīts, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.
