Pēc Gertnera teiktā, mežu ugunsgrēku dēļ ārkārtas situācija ir izsludināta Balvu, Krāslavas un Madonas rajonā. Saskaņā ar jaunāko informāciju, ārkārtas situācija šodien izsludināta arī Jēkabpils rajonā. Balvu rajonā saskaņā ar pieņemtajiem standartiem ir izsludināta piektā degamības pakāpe, kas pēc klasifikācijas ir pati bīstamākā.
Kā informēja Jēkabpils rajona ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Miervaldis Tomiņš, lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu Jēkabpils rajonā pieņemts vairāk kā preventīvs pasākums. "Patlaban Jēkabpils rajonā platības ziņā lielu ugunsgrēku nav, bet nelielas degšanas ir visās malās," teica Tomiņš. Galvenokārt Jēkabpils rajonā deg kūdras lauki, kā rezultātā Jēkabpils pilsētā no rītiem ir vērojams smogs.
Izsludinot ārkārtas situāciju, darba gatavībā jābūt nepieciešamajai tehnikai, aktīvāk strādā rajonu ārkārtas situāciju komisija, tiek ierobežota saimnieciskā darbība mežā, un bez vajadzības mežā atrasties nevajadzētu. Striktie ierobežojumi attiecas arī uz ogotājiem un sēņotājiem. "Situācija ir saspringta, bet normāla," sacīja Gertners.
Gertners, runājot par ugunsgrēku, kas trešdien sākās Balvu rajona Punduros, ugunij ienākot no Krievijas puses, sacīja, ka šajā vietā, visticamāk, purvs izdegs, bet viss tiek darīts, lai nosargātu mežu. Patlaban tiek sargāta purva dienvidu mala, kur sakopota tehnika, lai pasargātu no uguns ieiešanas mežā. Tagad gan vēja virziens ir mainījies un uguns ejot uz ziemeļu pusi. Pašā purvā dzēšanas tehnika netiek. Kopējā purva platība ir ap 300 hektāriem.
Amatpersona norādīja, ka dzēšanas darbos netiek aicināti palīgā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku meklēšanas un glābšanas helikopteri, jo šiem helikopteriem nav speciāla aprīkojuma. Lai ugunsgrēku varētu dzēst no gaisa, ir nepieciešami ūdens maisi, kas maksā aptuveni 10 000 latu.
Pēc Gertnera teiktā, Balvu rajonā uguni trešdien ap plkst.13 vējš pārsviedis pāri dzelzceļa stigai no Krievijas puses. Lai arī mēģināts uguni apturēt, tas nav izdevies. Krievijas pusē, kur izdegušas liela platības degšana jau esot beigusies. Citur Latvijas pierobežā uguns neesot novērota.
Ārlietu ministrijā apgalvoja, ka ministrija seko līdzi ugunsbīstamības situācijai Latvijas pierobežā, bet nekāda diplomātiskā sarakste ar Krievijas pusi par meža ugunsgrēku dzēšanu šobrīd nenotiek.
Liels ugunsgrēks bijis arī Gulbenes rajonā, kur izdedzis Ušuru purvs aptuveni 300 hektāru platībā. Patlaban šis ugunsgrēks ir nodzēsts. Vēl ir divi ugunsgrēki Rēzeknes rajonā, kur deg privātie meži, pie Rīgas ir aptuveni pieci ugunsgrēki, uguns plosās arī citur Latvijā.
Kā atzina Gertners, daļa mežu un purvu ugunsgrēki ir nodzēsti, bet aizvien turpina pieaugt jeb krājas dzēšamo platību skaits un, ja tās sakrāsies, spēku var pietrūkt. Tomēr Gertners norādīja, ka situācija pagaidām vēl ir normāla.
Latvijā degošo mežu platība ir aptuveni 600 hektāri, tikpat daudz varētu būt arī degošu purvu. Salīdzinoši 1992.gadā, kad bija ļoti sausa vasara, meži un purvi deguši 8000 hektāru platībā, bet 1999.gadā - 1500 hektāru platībā. Ja citos gados pie Rīgas bijuši 15 - 20 ugunsgrēki, tagad to ir trīs līdz pieci.
No visiem Latvijā degošajiem mežiem un purviem aptuveni 37% pieder valstij, tikpat pieder privātiem īpašniekiem, bet aptuveni 30% - Rīgas pilsētai.