Jauna augstskolu pārvaldība – nozare lūdz ilgāku termiņu priekšlikumiem; IZM nepiekrīt
Foto: LETA

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekrita nozares pārstāvju aicinājumam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu konceptuālajam ziņojumam par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, novēroja aģentūra LETA.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tika izskatīts papildinātais ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu". Sēdē vairāki augstāko izglītības institūciju pārstāvji aicināja parlamenta deputātus un izglītības ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kurš esot noteikts līdz 30. janvārim.

Nozaru pārstāvji vērsa uzmanību tam, ka dotais termiņš – piecas kalendārās dienas – nav bijis pietiekams, lai iepazītos ar IZM papildināto ziņojumu, kā arī sagatavotu kvalitatīvus ieteikumus un komentārus, tomēr ministrijas un parlamenta deputātu atbalstu šis rosinājums neguva.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons uzsvēra, ka jautājums par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu tiek "forsēts" un, viņaprāt, šāds sasteigts process neesot pieļaujams. "Pēdējā darba grupas sēdē izskanēja viedoklis no Latvijas Studentu apvienības (LSA), Latvijas Universitāšu asociācijas, absolventu asociācijām un citām organizācijām, kur tika rezumēts, ka dokuments izstrādāts steigā, nekvalitatīvi un nevar būt par pamatu konceptuālām izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē," skaidroja rektors.

Viņš atzīmēja, ka IZM vadība ir ignorējusi šo viedokli. Vienlaikus viņš sacīja, ka augstskolas grib progresu, tomēr jāņem vērā, cik maz valsts budžeta līdzekļu pēdējo gadu laikā investēti augstākajā izglītībā un zinātnē.

Pētersona ieskatā IZM ziņojums "nenes nepieciešamo autonomijas un augstskolu pastāvības garu", tāpēc viņš aicināja veidot jaunu ziņojuma izstrādes darba grupu, turpināt darbu pie konceptuālā ziņojuma un, kad tas tiks pienācīgi apspriests, tad to virzīt skatīšanai Saeimā un valdībā.

Līdzīgās domās dalījās arī Latvijas Kultūras akadēmijas rektore un Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela, kura aicināja nesasteigt procesu un lūdza termiņa pagarinājumu. "Dokuments ir sarežģīts ar tālejošām sekām," pauda rektore.

Arī Liepājas Universitātes rektore Dace Markus norādīja, ka īsi pirms pusnakts izglītības iestāde aizsūtījusi virkni ieteikumu un uzskata, ka šāds ziņojums nav virzāms skatīšanai tālāk. Viņasprāt, darba grupu izveide nav tikusi gana pārdomāta un ziņojumā esot daudz pretrunu, "arī par labām lietām". Ziņojums esot "zaļš un paviršs".

Līdzīgu viedokli pauda arī Daugavpils Universitātes (DU) rektore Irēna Kokina, kuras prāt, dokuments ir jāpārstrādā. Vienlaikus viņa pateicās, ka beidzot apspriedēs tiek iesaistītas arī reģionālās universitātes, jo "Latvijā universitātes nevar beigties tikai Rīgā".

Izglītības un zinātnes ministre sacīja, ka sanākot kopā nav iespējams uzreiz veidot tekstu tā, lai padarītu to lasāmu un iekļautu visus priekšlikumus. Tāpat viņa uzsvēra, ka "nevienā koncepcijā neiekļauj visus izteiktos priekšlikumus".

Tāpat ministre norādīja, ka šis ziņojums "tiekot pārspīlēts". "Šis ir ziņojums, tas nav konkrēts likums vai Ministru kabineta noteikums. Tā ir koncepcija un ir ierobežots laiks, finanses un resursi, un šī reforma bija jāizdara jau vakar," norādīja Šuplinska.

"Vai nav laiks nebūt divkosīgiem un ja vēlamies pārmaiņas, tad sēsties pie galda un konkrētos Ministru kabineta noteikumos izstrādāt priekšlikumus?" klātesošajiem pavaicāja ministre.

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) uzteica IZM par "ambiciozu dokumentu" un uzstāja, ka šīs pārmaiņas ir nepieciešamas, kā arī pauda atbalstu veidot formātu diskusijām par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu.

Kā ziņots, augstākās izglītības pārvaldes reformai iecerēti četri virzieni - pārvaldībā, tipoloģijā, resursos un personālā, decembrī uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Gada nogalē notikušajā diskusijā par augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņu, darba grupas konceptuāli atbalstīja ministrijas izstrādāto ziņojumu, tomēr atzina, ka vēl nepieciešams diskutēt par mākslas augstskolām, kuras sevi nesaskata izveidotās tipoloģijas kritērijos.

IZM izstrādātā koncepcija par augstskolu tipoloģijas ieviešanu paredz dalīt augstākās izglītības institūcijas universitātēs un augstskolās, kuras savukārt tiktu iedalītas vēl četrās apakšgrupās - nozaru augstskolas, reģionālās augstskolas, mākslu augstskolas un drošības un militārās jomas augstskolas.

Lai saņemtu universitātes statusu, rosināts noteikt, ka augstākās izglītības iestādē jābūt vismaz 4000 studentiem, regulāri tiek piešķirti doktora grādi, zinātniskā darbība aprobēta ar starptautiski atzītām zinātniskajām publikācijām un vismaz 65% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds.

Plānots, ka universitātes statusa saņemšanai atbilstoši jaunajām prasībām kvalificētos četras augstākās izglītības iestādes – Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Savukārt, lai pretendētu uz augstskolas statusu, augstākās izglītības iestādē jābūt attīstītai zinātnei un studijām vismaz vienas studiju programmas tematiskajā grupā un zinātņu nozarē, doktora studiju programmas tiek īstenotas tikai tajās zinātnes jomās, kurās augstskola spēj uzrādīt zinātniskos rezultātus, kas atbilst starptautiska līmeņa prasībām un vismaz 50% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam, paredz koncepcija.

Iepriekš vēstīts, ka vairāki IZM sociālie partneri ir pauduši bažas par ministrijas ziņojumu.

LSA neatbalsta ministrijas sagatavoto ziņojuma projektu. Apvienības prezidente Justīne Širina atklāja, ka kopumā studenti nav pret pārmaiņām augstskolu pārvaldībā kā tādām, tomēr ziņojuma projektā saskata pārāk daudz nepilnību.

"Tajā ietvertie piedāvājumi nav pietiekami analizēti un pamatoti, un nav skaidra iespējamā pārmaiņu ietekme," norādīja apvienībā.

LSA arī kritizēja pašu ziņojuma izveides procesu, kurā neesot ņemts vērā visu iesaistīto pušu, piemēram, reģionālo augstskolu vai mākslas augstskolu, viedoklis un specifika.

Studenti arī uzstāja, ka nedrīkst pieļaut Latvijas studējošo Eiropas mērogā "gandrīz unikālās tiesības" visās augstskolu lēmējinstitūcijās tikt pārstāvētiem vismaz 20% sastāvā no lemttiesīgajiem un izmantot atliekošo veto jautājumos, kuri skar studējošo intereses.

Suspensīvais jeb atliekošais veto nozīmē, ka likums tiek nosūtīts likumdevējam atkārtotai izskatīšanai.

Pēc Širinas paustā, domes sēdē klātesošie uzsvēra arī pozitīvos aspektus, kas varētu sekot pēc izmaiņām augstskolu pārvaldībā, tomēr neskaidrības un neatbildētie jautājumi rada bažas par ziņojuma projektā minēto reformu iespējamo ietekmi uz studējošajiem un augstākās izglītības sistēmu kopumā.

Vienlaikus arī citi IZM sociālie partneri ir pauduši bažas par ministrijas ziņojumu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka jaunais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgā procesā un augstākās izglītības politikas veidotāju darbs pie augstskolu pārvaldības modeļa pilnveides līdz šim nav nodrošinājis pietiekošu procesa caurspīdīgumu, kas, savukārt, nav atbilstoši labas pārvaldības prakses pamatprincipiem.

Arodbiedrības ieskatā, minētais radījis augstākajā izglītībā un zinātnē strādājošo satraukumu un neizpratni.

Savukārt Rektoru padome norādīja, ka konceptuālā ziņojuma projekts par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu ir normatīvajiem aktiem neatbilstošs un saturiski mazvērtīgs, tādēļ nav izmantojams par pamatu tālākai saskaņošanai un priekšlikumu izskatīšanai.

Padomes atzinumā par ministrijas ziņojumu uzsvērts, ka tajā netiek atklāta politisko iniciatīvu ietekme uz valsts un pašvaldību, kā arī uz augstskolu budžetiem. "Atbilstoša publiskā finansējuma nodrošinājums ir būtiskākais priekšnoteikums augstākās izglītības un pētniecības attīstībai," uzsver padome.

Savukārt, kas attiecas uz augstskolu tipoloģiju, Rektoru padome skaidroja, ka nav pieļaujama kvantitatīvu kritēriju, kas neliecina par studiju un zinātnes kvalitāti, piemēram, minimālais studentu skaits, ārvalstu studentu skaits, lietošana universitātes un augstskolas statusa noteikšanai, jo īpaši, ja šādu "formālu un nepamatoti diskriminējošu kritēriju" pielietošanas rezultātā augstskolas esošais statuss var tikt pazemināts.

"Starptautiskā akadēmiskā vide nevarēs izprast teorētisku Latvijas universitāšu un augstskolu skaita fluktuāciju atkarībā no demogrāfiskā stāvokļa valstī vai īslaicīgiem politiskiem uzstādījumiem," pausts atzinumā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ilga Šuplinska Arvils Ašeradens Daugavpils Universitāte Eiropa Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Kultūras akadēmija Latvijas Lauksaimniecības universitāte Latvijas Studentu apvienība (LSA) Latvijas Universitāte Liepājas Universitāte LIZDA Rīgas Stradiņa universitāte Rīgas Tehniskā universitāte Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form