Par obligātu izglītības satura sastāvdaļu nosakot kristīgo mācību, cilvēktiesības, valsts varētu būt pārkāpusi savu šķirtību no baznīcas un pasludinājusi, ka apmaksās vienas konfesiju grupas mācību, diskriminējot pārējās, ceturtdienas laikrakstā "Diena" saka Valsts Cilvēktiesību biroja (VCB) juriste Anita Kovaļevska.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šaubas rada Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) spēja atrast līdzsvaru starp to, lai netiktu ierobežota katra cilvēka reliģijas brīvība un vienlaikus starp reliģijām būtu ievērota vienlīdzība, uzskata Kovaļevska.

Reliģijas brīvība nozīmē, ka valsts nevienam nedrīkst uzspiest un praktizēt kādu vienu reliģiju. Tiem, kuri to nevēlas, jāpiedāvā alternatīva. Stundu plānā iekļaujot kristīgo mācību un saliekot to pārī ar ētiku, IZM cilvēktiesības uz reliģijas brīvību un vienlīdzību ievērojusi tikai daļēji, uzskata "Dienas" izvaicātie eksperti.

Rīgas Juridiskās augstskolas lektors Mārtiņš Mits skaidro: cilvēktiesības no starptautisko cilvēktiesību standarta pozīcijas ir ievērotas, piedāvājot izvēli starp abiem jaunajiem priekšmetiem, kaut arī tie skolas satura standartā noteikti obligāti. Neizpratni rada valsts atbalsts tikai vienas reliģijas grupai - četru konfesiju sastādītai kristīgai mācībai - un tas, ka juristu, amatpersonu, valdības rindās nav vienotas izpratnes par valsts šķirtību no baznīcas.

"Ar pašreizējo lēmumu valsts būtībā apmaksā konkrētas reliģijas indoktrināciju," uzskata Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta reliģiju zinātniece Agnese Misāne. Arī Kovaļevska norāda, ka Latvijā ir "absolūta neviendabība uz dažādām lietām". Kā pietiekami sevi pierādījušu reliģiju Latvijā juriste min jūdaismu, bet Mits uzsver - arī kristīgo virzienu ir daudz vairāk nekā četras satura jautājumu veidošanā iekļautās konfesijas.

Reliģija skolā ir jāmāca, jo cilvēki ir reliģiski nekompetenti, bet tas jādara pietiekami korekti, uzsver eksperti.

Pirmo reizi jaunā priekšmeta satura galvenos kritērijus IZM prezentēja ap 800 kristīgo pedagogu forumā 22.novembrī, bet līdz plašākai sabiedrībai tie varētu nonākt nākamgad pēc 1.marta. Tos sagatavojusi izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska padomnieces Anitas Kalniņas ("Jaunais Laiks", iepriekš katoļu kūrijas pārstāve) vadīta konsultatīvā padome ar pārstāvjiem no luterāņu, katoļu, pareizticīgo un baptistu konfesijām.

Misāne norāda uz vēl kādu interesantu faktu: atsevišķu valdības pārstāvju skandētā argumentācija, ka kristīgā izglītība cels tautas morāli un garu, pasaules pētījumos nav apstiprināta. "Vai IZM ir painteresējusies, kāda ir patiesā korelācija starp kristīgās mācības pasniegšanu skolās un morālā klimata uzlabošanu sabiedrībā? Ietekmi uz jauniešu alkoholismu, narkomāniju, noziedzību? Pamatā atbilde ir: korelācijas nav." Latvijā to neviens arī neesot pētījis.

Jau ziņots, no 2004.gada 1.septembra pirmklasnieku vecākiem obligāti būs jāizvēlas - vai savu bērnu vienreiz nedēļā sūtīt uz kristīgās mācības vai nekristīgas ētikas stundām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form