Foto: LETA
Jau pēc apmēram trīs nedēļām jaunā koalīcija varētu sanākt kopā, lai diskutētu par Valsts prezidenta vēlēšanām un, iespējams, pat kandidātiem uz šo augsto amatu, pirmdien pēc pirmās Sadarbība sanāksmes pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Kā pēc sēdes norādīja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) pārstāvis Jānis Eglīts, tieši viņa pārstāvētais politiskais spēks vērsis sadarbības partneru uzmanību, ka par Valsts prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas šī pavasara izskaņā, diskusija jāsāk savlaicīgi. "Lai tas nebūtu pēdējā brīža jautājums un lai vērā tiktu ņemts sabiedrības viedoklis," pauda NA pārstāvis.

Kariņš informēja, ka koalīcija vienojusies – pēc trim nedēļām sadarbības partneri pie šī jautājuma atgriezīsies. Plānots, ka šo nedēļu laikā politiskie spēki savā iekšienē turpinās diskusijas.

Premjers atzina, ka koalīcijas kopīgā vēlme būtu nonākt līdz vienam Valsts prezidenta amata kandidātam. Kariņš pauda, ka diez vai tas būs iespējams jau pēc trim nedēļām, taču viens otrs uzvārds varētu jau izskanēt.

Līdz šim publiski par iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu runājusi vien NA. Vairāki šī politiskā spēka pārstāvji pauduši, ka augstajam amatam jāvirza Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.

Savukārt "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs un "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce iepriekš pauda, ka līdz šim šo politisko spēku iekšienē par Valsts prezidenta amata kandidātiem diskusijas nav bijušas.

Vēstīts, ka pirmdien norisinājās pirmā Sadarbības sanāksme. Kariņš Sadarbības sanāksmi ir sasaucis atbilstoši valdības Sadarbības līgumam un tajā bija aicināti piedalīties piecu valdību veidojošo politisko partiju pārstāvji.

Iecerēts, ka Sadarbības sanāksmes tiks sasauktas regulāri, reizi nedēļā, pirmdienās.

Kariņa valdības sadarbības līgums nosaka, ka tajās piedalās divi katra sadarbības partnera pilnvaroti pārstāvji. Sadarbības sanāksmēs tiek diskutēti jautājumi, kuri ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē, vai jautājumi, kuru izskatīšanu pieprasa Ministru prezidents vai kāds no sadarbības partneriem.

Pretēji līdzšinējai politiskajai praksei, Sadarbības sanāksmēs tiks vētīti arī opozīcijas priekšlikumi. Taču, ja tie būs pretrunā ar Kariņa valdības deklarāciju, priekšlikumi netiks atbalstīti.

Ja Sadarbības sanāksmes koalīcijas pārstāvji nespēj nonāk pie vienošanās, premjeram ir pienākums veidot Attīstības komiteju jautājuma atrisināšanai tā Ministru kabineta locekļa vadībā, kura kompetencē ir izskatāmais jautājums.

Pirmā Attīstības komiteja tiks veidota reģionālās reformas uzsākšanai, tika lemts pirmdienas sanāksmē. To vadīs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!