Foto: LETA

Nevar izslēgt iespēju, ka tad, ja ilgstoši netiks nosaukts potenciālā premjera vārds, kuram tiks uzticēta jaunās valdības veidošana, varētu tikt rosināta paša Valsts prezidenta Andra Bērziņa atlaišana, ceturtdien Latvijas Radio pieļāva Latvijas Universitātes profesors politologs Jānis Ikstens.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta otrā sarunu kārta ar Saeimā pārstāvētajām partijām šonedēļ nevainagojās ar premjera nominēšanu. "Vienotības" virzītais aizsardzības ministrs Artis Pabriks netika atbalstīts. Tādejādi prezidents Pabrika kandidatūru noraidījis jau otro reizi.

Šobrīd prezidents nespēj pamatot vēlētājiem savas rīcības motīvus un tas ir bezatbildīgi, atzina Ikstens, uzsverot, ka prezidentam atbildība par savu rīcību ir jāuzņemas, bet šobrīd Ikstens to nesaskata.

Turklāt prezidents nav spējis skaidri formulēt kritērijus, pēc kuriem viņš izvēlas Ministru prezidenta amata kandidātus, un šobrīd viņš pats ir "sapinies savos skaidrojumos un pretenzijās", sacīja politologs.

Teorētiski ir iespējams iedomāties, ka pašreizējā valdība "novelk" līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, jo neizdodas sastādīt valdību, taču Ikstens uzskata, ka tas nenotiks, jo partijas varētu būt ļoti lielā neizpratnē par prezidenta rīcību.

Ikstens sacīja, ka tad sarunas var kaut kādā brīdī sākt risināties citādā veidā, tad prezidentu varētu iepazīstināt ar atsevišķām Satversmes normām par viņa darbību, kas paredz prezidenta atlaišanu, "es to absolūti neizslēdzu".

Tomēr prezidenta atlaišanas rosināšana būtu ļoti nopietns solis un šobrīd neizpratne par viņa rīcību vēl nav sasniegusi tādus apmērus, lai patlaban būtu jārunā par prezidenta nomaiņu, lēsa politologs. 

Viņa vērtējumā, pašreizējā situācija ir "diezgan dīvaina", jo prezidents jau divas reizes noraidījis Pabrika kandidatūru, lai gan otro reizi viņam bijis skaidrs vairākuma atbalsts - neviena no partijām nebija teikusi, ka Pabriku neatbalstīs. Esot acīmredzami, ka prezidents "Pabriku nevēlas".

Šobrīd paša prezidenta nosauktie kritēriji esot izpildīti, bet viņš nepieņemot kandidatūru, tāpēc vai nu viņš pats esot sapinies kritērijos, vai arī vēloties "izmudžināt cauri" kādu savu kandidatūru. Tomēr, tikai redzot Bērziņa nosaukto ministru prezidenta kandidatūru, varēšot spriest, vai ir bijušas kādas politiskas vai ekonomiskas intereses.

Ikstens pieļāva, ka varētu parādīties kāds ārpus partijām esošs kandidāts, kā tas bijis pirms 18 gadiem ar Andri Šķēli. Arī tad nevarēja vienoties par premjera amata kandidatūru, un tad parādījās bezpartejiskais uzņēmējs Šķēle. "Visa šī Bērziņa rosība liecina, ka tur varētu būt kāds bezpartejisks kandidāts, kas varētu parādīties 7.janvārī," sacīja Ikstens.

Pauze, par kuras ņemšanu šajā procesā trešdien paziņoja "Vienotība", jauna premjera meklējumos ir vajadzīga pašam prezidentam, pieļāva Ikstens, sakot, ka tad, ja pašam prezidentam "būtu nopietns kandidāts, nekas viņu nekavēto nosaukt to tagad". Tā vietā viņš ieturot mēnesi ilgu pauzi, kas nepalīdzot sasniegt viņa paša nosprausto mērķi - jauna valdība līdz Jaunajam gadam. Tādejādi prezidents pats nonākot pretrunās ar paša definētajiem mērķiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!