Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem izveidot 16 apriņķus, otrdien vēsta laikraksts "Diena".
Jaunā ideja var izraisīt kaislības, jo Latvijā ir 30 reģionālo attīstības centru – 21 novads un deviņas lielās pilsētas. Tātad gandrīz puse no tiem neiegūs apriņķa centra statusu, skaidro izdevums.
Saskaņā ar "Dienas" ziņoto projekts paredz tādus apriņķus kā Rīgas apriņķis (829 000 iedzīvotāju), Daugavpils apriņķis (158 000 iedzīvotāju), Jelgavas apriņķis (120 000 iedzīvotāju), kā arī Valmieras apriņķis (108 000 iedzīvotāju) un Liepājas apriņķis (106 000 iedzīvotāju).
Tāpat paredzēts Jēkabpils apriņķis (86 000 iedzīvotāju), Rēzeknes apriņķis (86 000 iedzīvotāju), Ventspils apriņķis (86 000 iedzīvotāju), Saldus apriņķis (59 000 iedzīvotāju), Ogres apriņķis (59 000 iedzīvotāju), Gulbenes apriņķis (58 000 iedzīvotāju) un Tukuma apriņķis (47 000 iedzīvotāju), kā arī Siguldas apriņķis (46 000 iedzīvotāju), Bauskas apriņķis (44 000 iedzīvotāju), Cēsu apriņķis (43 000 iedzīvotāju) un Madonas apriņķis (35 000 iedzīvotāju).
VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) gan norādīja, ka konsultācijās ar koalīciju un pašvaldībām plānu varētu koriģēt un mainīt arī apriņķu skaitu.
Viena no pilsētām, kuru "Diena" neatrada apriņķu centru kartē, ir Kuldīga. Novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam) laikrakstam skaidroja, ka jautājumos, kuros novadi redz nepieciešamību sadarboties, tas jau notiekot, piemēram, Kurzemes plānošanas reģiona ietvaros ir vairāki kopīgi reģionālie projekti tūrismā.
Pēc Bērziņas teiktā, jaunā iecere vairāk izskatoties pēc centieniem apvienot pašvaldības. Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kura vadītajā novadā arī nebūs apriņķa centra, piekrita, ka ir nelielas pašvaldības, kuras var veikt tikai dažas funkcijas, un pret konkurētspējas veicināšanu saprātīgā mērogā neko nevarētu iebilst.
Tikmēr Rundāles novada vadītājs Aivars Okmanis uz pašvaldību sadarbību apriņķos raugās pozitīvi. "Tāds laiks pienāks, kad pašvaldībām būs jāapvieno resursi," teica Okmanis, kā piemēru minot vietējos ceļus, kurus valsts neremontē, bet viena neliela novada iespējās nav "pacelt" šādus projektus.
"Diena" norāda, ka pašvaldību sadarbības teritoriju iezīmēšana ir saistīta ar valsts pārvaldes funkciju decentralizāciju. Pēc apriņķu izveidošanas kļūtu skaidrāks, piemēram, skolu un veselības pakalpojumu izvietojums. Ir vairākas ministrijas, kurām jaunais teritoriālais dalījums varētu palīdzēt noteikt, kur vislabāk atrasties to reģionālajām struktūrām.
Par jauno administratīvi teritoriālo dalījumu ministrijai līdz gada beigām jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām, bet līdz 2017. gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas.
Sadarbības teritoriju modelis bija maigākais variants, ko vēl Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdībā piedāvāja ministrs Kaspars Gerhards.
