Foto: LETA
Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš turpina gaidīt, kad visi potenciālie sadarbības partneri izraudzīsies un atklās savus ministru amatu kandidātus, pēc partiju apvienības valdes sēdes pastāstīja pats politiķis.

Kā informēja Kariņš, Jaunā konservatīvā partija (JKP) nav nosaukusi, kuru personu nominēs izglītības un zinātnes ministra amatam, savukārt partija "KPV LV" nav atklājusi vārdu nevienam no potenciālajiem ministriem. Iepriekš "Jaunā Vienotība" piedāvāja "KPV LV" uzņemties rūpes par Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju un Iekšlietu ministriju. Uz visiem amatiem "KPV LV" ir vairāki kandidāti, taču publiski tie netiek saukti.

Jāatgādina, ka trešdienas pēcpusdienā notiek "KPV LV" frakcijas sēde, kurā tiek lemts partijas kandidātiem uz attiecīgajiem amatiem.

Arī pati "Jaunā Vienotība" nav atklājusi visus savus kandidātus. Arī šodien Kariņš nenosauca, kurš no politiskā spēka varētu uzņemties rūpes par Finanšu ministriju. Līdz šim izskanējis, ka viens no kandidātiem ir aizejošās valdības labklājības ministrs Jānis Reirs (JV). Viņš gan neesot vienīgais pretendents uz šo amatu.

"Jaunā Vienotība" bija lūgusi potenciālajiem sadarbības partneriem sniegt atbildes par kandidātiem līdz trešdienas vakaram. Tiklīdz būs skaidrība par tiem, tā Kariņš vērtēs, vai doties pie Valsts prezidenta un lūgt oficiāli premjera amata nomināciju.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Kariņš piedāvājis potenciālajiem sadarbības partneriem veidot valdību no pieciem politiskajiem spēkiem: "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības, "Attīstībai/Par!", "KPV LV" un Jaunās konservatīvās partijas (JKP). Tāpat "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts nācis klajā ar atbildības jomu sadalījumu. Līdz šim politiskie spēki šim piedāvājumam ir teikuši konceptuālu jāvārdu.

Jāatgādina, ka jau vienpadsmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem.

Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks 11. decembrī, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.

Šobrīd valdības veidošanu uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Viņu gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis nav nominējis kā premjera amata kandidātu. Pats Vējonis ir apliecinājis, ja Saeimā ievēlētās partijas vienosies par atbalstu Kariņam, viņš "Jaunās Vienotības" līderi nominēs Ministru prezidenta amatam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!