"Vajag panākt, lai skolēni meklē un atrod risinājumus, nevis tie tiek pateikti priekšā," jauno pamatizglītības mācību standartu piektdien preses konferencē žurnālistiem komentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JV).
Viņš atzina, ka darbs pie standarta izstrādes bijis ļoti nopietns un ir labi padarīts. "Darbā demokrātijas principi ir bijuši ievēroti – sabiedrībai un ekspertiem bija iespēja izteikt savus priekšlikumus. Ir skaidrs, ka visus priekšlikumus nekad nav iespējams ievērot," sacīja Šadurskis.
Viņš piebilda, ka daļa iebildumu pret šo standartu bijuši pretrunīgi, lielākoties bijusi vēlēšanās noteikt lielāku stundu skaitu, nenorādot, kur šīs stundas ņemt.
"Mums ir jāiemāca skolēniem mācīties mūža garumā, jāiemāca savā starpā sadarboties. Ekspertu diskusijās esam nonākuši pie galveno jomu definīcijas un mācību priekšmetu sadalījuma šajās jomās," atzina ministrs.
Viņš sacīja, ka šobrīd skolēni ļoti labi funkcionē standarta uzdevumu risināšanā, bet ministrija redz trūkumus nestandarta uzdevumu risināšanā.
Cilvēks pamatizglītības standarta centrā
Šadurskis sacīja, ka "paredzēt un vadīt pārmaiņas, lai valsts veidotos par veiksmīgu sabiedrību – tas ir izglītības sistēmas ļoti būtisks uzdevums". Viņš arī akcentēja, ka "skolotājs vairs nav tikai zināšanu sniedzējs, bet mācību procesa vadītājs un vajag panākt, lai skolēni meklē un atrod risinājumus, nevis tie tiek pateikti priekšā".
Jaunajā pamatizglītības standartā runa vairs nav par priekšmetiem un skaitļiem, bet gan par cilvēku.
"Kopējais mērķis ir domāt par šodienas skolēniem, kuri nākotnē piedalīsies mūsu sabiedrības izveidē," žurnālistiem uzsvēra Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Tas ir strukturēts trīs dimensijās – ir septiņas mācību jomas, kas ir jaunas, atšķirībā no šobrīd esošā standarta – valoda, sociālā pilsonība, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātnes, informātikas tehnoloģija, kā arī veselība un fiziskās aktivitātes. Otra dimensija ir caurviju prasmes dimensija. Trešā dimensija, kas caurvij visus sasniedzamos rezultātus, ir tikumiskā dimensija, kas sevī ietver tās vērtības, kurām būtu jābūt nākotnes cilvēkā.
"Mēs sagaidām, ka nākotnes cilvēki, lai kādā jomā nestrādātu, būtu gan atbildīgi, gan centīgi, gan godīgi savās izpausmēs," uzsvēra Catlaks.
Viņš skaidroja, ka pašreiz skolas var izvēlēties, kuru no diviem pamatizglītības paraugiem, kuros ir atšķirība stundu skaitā, īstenot.
Jaunais izglītības standarts paredz, ka stundu skaits tiek noteikts katrā mācību priekšmetā uz trīs gadiem: "Skolām ir iespēja elastīgi savadīt šo stundu skaitu tā, lai tas labāk atbilst konkrētās skolas skolēna vajadzībām. Skolai ir iespēja mainīt stundu plānu atsevišķos priekšmetos, nepārsniedzot 10% no kopējā apjoma trīs gados," skaidroja Catlaks.
"Līdz ar to arī nākotnē skolām būs iespēja paredzēt vairāk stundas literatūrai vai matemātikai vai citam priekšmetam, atkarībā no tā, kādas ir skolēna vajadzības. Primārais ir skolēns," uzsvēra Catlaks.
Kopumā tikuši saņemti 29 atzinumi gan no valsts pārvaldes, ministrijām, pedagogu profesionālām apvienībām, nevalstiskām organizācijām. Pamatā tās bijušas pozitīvas atsauksmes un kopumā atbalstīta izmaņu tālāka virzība Ministru kabinetā.
Vairāk stundu un "Drāma"
Savukārt prasības palielināt stundu skaitu saņemtas par tādiem priekšmetiem kā matemātika, īpaši 1.-3. klases posmā, tiek prasīts arī palielināt literatūras stundu skaitu par vienu stundu nedēļā 4.-9. klašu posmā. Arī dizainā un tehnoloģijās ir prasība palielināt stundu skaitu par divām stundām nedēļā 4.-9. klasē. Mazākumtautību izglītības programmā galvenā prasība ir palielināt mācību stundu skaitu mazākumtautību valodā un literatūrā – par sešām stundām nedēļā.
"Nozīmīgākās izmaiņas, ko stundu sarakstā ieraudzīs vecāki un skolēni, ir svešvalodas. Otro svešvalodu sāks mācīt no 4. klases," žurnālistiem skaidroja "Skola 2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. Viņa piebilda, ka vēsturi, īpaši savu tuvāko kopienu vēsturi, skolēni sāks mācīties agrāk – 4.- 6. klasē, kur tiks piedāvāts integrēt mācību priekšmetus sociālās zinības un vēsture, savukārt 7.-9. klašu posmā Latvijas un pasaules vēsturi mācīs kopā. Arī sports iegūšot jaunu uzsvaru, turklāt šis priekšmets turpmāk saukšoties "Sports un veselība"
Oliņa skaidroja, ka līdztekus trim mākslas veidiem, ko jau tagad skolēni apgūst – literatūra, māksla un mūzika, kā ceturtais tiks pievienots mācību priekšmets "Drāma".
Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā ir pievienots jauns mākslas veids "Drāma". Šī priekšmeta mērķis ir palīdzēt bērnam ieraudzīt to, kas ir kopīgs visiem mākslas veidiem. "Katram ir unikāli izteiksmes līdzekļi un, ja bērns tos saprot, tad viņam ir piekļuve šiem izteiksmes līdzekļiem, kā arī viņš pats zina, kā tos izmanto, un tad esam ieguvuši lietpratīgu lasītāju, teātra gājēju, un mūzikas klausītāju," teica Oliņa.
Savukārt Šadurskis norādīja, ka mācību priekšmetu "Drāma" ir iespējams integrēt citos mācību priekšmetos, pieļaujot, ka daudzas skolas to integrēs tieši literatūras stundās. Tādējādi, ja skola izvēlēsies mainīt stundu skaitu literatūrā par 10%, tad vēl savienojot abus šos mācību priekšmetus, tiks iegūtas 7,5 mācību stundas nedēļā, kas ir vairāk nekā pašreizējā izglītības standartā, atzīmē ministrs.
Tehnoloģiju jomā – jauns priekšmets
Tehnoloģiju jomā tiek piedāvāts jauns priekšmets "Datorika", trešajā klasē to integrējot mācību saturā, bet no 4.-9. klasei to piedāvājot kā atsevišķu priekšmetu. Pašreizējais priekšmets "Mājturība un tehnoloģijas" turpmāk saukšoties "dizains un tehnoloģijas", tāpat tikšot ieviests jauns priekšmets "inženierzinības".
Tehnoloģiju mācību jomā ir svarīgi, lai bērni saprastu, kā top lietas – gan tās, ko mēs spējam radīt ar rokām, gan tās, kuras mūsu vietā var radīt roboti. "Ar tehnoloģijām mēs saprotam arī to, ka mēs līmējam un griežam, tehnoloģijas nav tikai dators vai darbagalds," sacīja Oliņa.
Oliņa uzsvēra, ka sasniedzamie rezultāti ir formulēti mācību jomās, kas ir svarīgi, lai skolotāji saprastu, ka visi vienas jomas skolotāji un kopā māca vienu lielo prasmi.
"Ir vesela rinda ar lietām, kas mums kā sabiedrībai, ir svarīgas un kam mēs neveidojam atsevišķu priekšmetu, piemēram, veselības, medijpratības, finanšu pratības jautājumi. To viskvalitatīvāk ir mācīt, integrējot jau esošo mācību priekšmetu saturā," skaidroja Oliņa
Savukārt Catlaks atgādināja, ka mācību satura ieviešanai vēl ir laiks – gan ar programmu izstrādes pabeigšanu, gan skolotāju un pedagogu tālākizglītību. "Galvenais brīdis ir šis, kad jāpieņem MK noteikumi, lai mums visiem būtu zināms ietvars, uz ko varam strādāt".
