Jaunais LZA prezidents Spārītis saņemto amatu ķēdi sola turēt augstā godā
Foto: LETA

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē jaunais akadēmijas prezidents mākslas doktors Ojārs Spārītis no sava priekšteča saņēma amatu ķēdi, kuru Spārītis solīja turēt augstā godā.

Kā simbolisku amata pārmantotības zīmi jaunievēlētais prezidents otrdien saņēma amata ķēdi - sudrabā kaltu akadēmijas ģerboņu virkni. To viņam pasniedza iepriekšējais akadēmijas vadītājs Juris Ekmanis, kurš minēja, ka šajā dienā ir īpaša noskaņa, un atgādināja, ka LZA balstās uz daudzām tradīcijām un viena no tām ir prezidenta pilnvaru nodošanas procedūra. "Tas nav tā kā sportā - nodod stafetes kociņu un skrien tālāk," izteicās Ekmanis. Uzliekot Spārītim amatu ķēdi, Ekmanis sacīja, ka varas simbols ir nodots, kā arī novēlēja, lai tā nebūtu par smagu un kuplinātu akadēmijas veikumu.

Jaunais prezidents teica, ka šis mirklis ir daudznozīmīgs un viņam personīgi svarīgs. Spārītis solīja šo amatu ķēdi turēt augstā godā un aicināja arī citus ar to lepoties. Viņš arī klātesošajiem pateicās par viņam sniegto uzticību.

Spārītis atklāja, ka viņa devīze ir "pēctecība un attīstība". "Šajos divos vārdos ielieku to saturu, ar kuru es zinātnē esmu darbojies, un paredzu arī darboties uz priekšu, izmantojot visu to, kas jau radīts pirms manis, un ieguldīt visu savu spēku tajā zinātnes procesu virzībā, menedžmentā, zinātnes politikas attīstībā, kas ir visa vērtējamā attīstības zīme," klāstīja akadēmijas prezidents.

Viņš sacīja, ka savā darba laikā iecerējis cīnīties par to, lai valdītu vienprātība. "Lai trauks nekad neieplīst, lai trauks, kurā ir jāpilda izglītība, zinātne, Latvijas ekonomiskie sasniegumi un visi intelektuālie sasniegumi, būtu vienmēr skanīgs. Ja kādam varbūt liekas, ka jaunība ir nesavienojama ar zinātni, tad es varu nomierināt, sacīdams, ka jaunība ir pārejoša kvalitāte, taču svarīgi ir tas, ka mēs šajā savā procesā, ar kuru virzāmies uz priekšu, piepildām valsts galveno mērķi - tuvināt viņu labklājībai, tuvināt intelektuālai, bagātai, pārticīgai un progresīvi attīstītai valstij," teica Spārītis.


Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš pateicās Ekmanim par to, ko viņš darījis akadēmijas labā ļoti sarežģītā laika brīdī, savukārt jaunajam prezidentam Spārītim vēl sekmīgi darboties. Viņš norādīja, ka Spārītis ir izcila persona savā nozarē, kuram tagad ir būtiski jāpaplašina horizonts. Stradiņš akcentēja, ka Spārītis ir jau desmitais akadēmijas vadītājs un pirmo reizi akadēmiju vada humanitāro zinātņu pārstāvis. Tādējādi tas ir izaicinājums ne tikai Spārītim, bet arī visai Zinātņu akadēmijai.

Spārītis senāta sēdē solīja savu iespēju robežās līdzdarboties visu četru nodaļu sēdēs. Tāpat viņš izteica vēlmi apmeklēt visus lielākos un vadošos zinātniskos institūtus, lai iepazītos ar viņu problēmām un iespējām.

Spārītis Senātu arī informēja par LZA prezidija sastāvu, tādējādi tajā strādāt komandā ar viņu uzaicinājis abus viceprezidentus - akadēmiķi Juri Ekmani un akadēmiķi Tālavu Jundzi -, ģenerālsekretāru akadēmiķi Valdis Kamparu, Senāta priekšsēdētāju akadēmiķi Jāni Stradiņu, Ārlietu sekretāru akadēmiķi Andreju Siliņu un akadēmijas prezidenta padomnieku Jāni Kristapsonu. Tāpat arī prezidijā būs visu četru nodaļu priekšsēdētāji - Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Raimonds Valters, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja Raita Karnīte un Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas vadītāja Baiba Rivža.

Atbilstoši tradīcijai iepriekšējā perioda prezidenta ģīmetne tika novietota "prezidentu portretu galerijā". Jura Ekmaņa, kurš akadēmiju vadīja no 2004. līdz 2012.gadam, portretu gleznojis Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Začests.

Kā ziņots, novembra beigās LZA rudens pilnsapulcē par akadēmijas prezidentu ievēlēja mākslas doktoru Spārīti. Balsojumā par Spārīti savas balsis atdeva 144 klātesošie, pret balsoja 41, bet divi biļeteni bija nederīgi. Uz LZA prezidenta amatu kandidēja tikai Spārītis, jo fizikas doktors Ivars Lācis savu kandidatūru atsauca. Spārītis amatā stājās 27.decembrī.

LZA statūti paredz, ka prezidentu ievēl uz četriem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Iepriekšējā termiņa prezidents pēc amata atstāšanas tradicionāli tiek ieteikts par viceprezidentu, līdz ar to - par Senāta un Prezidija locekli.

Spārītis iepriekš norādīja, ka pirms dažiem mēnešiem paustās tēzes piedāvājumam LZA attīstībai nav mainījušās. "Galvenais ir dialogs ar mūsdienu izpildvaras nesējiem, dialogs ar izglītības un zinātnes ministru un ministrijas pārstāvjiem, dialogs ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, un šajos dialogos mums ir vienkārši jāpilda savs pienākums, argumentējot Latvijai zinātniskās attīstības ceļu un izaugsmes ceļu," teica Spārītis, norādot, ka tā ir galvenā tēze.

"Zinātnes Vēstnesī" šā gada maijā publicētie Spārīša "LZA darbības stratēģiskie virzieni 2012.-2016. gadā" liecina, ka dialogā ar dažādām valsts iestādēm plānots panākt atsevišķu ministriju funkciju deleģēšanu un līdzekļu piesaisti valsts pasūtījumu veikšanai, rosināt Latvijas zinātnes likuma papildināšanu ar valsts atbalstu izgudrojumu patentēšanai un komercializēšanai, kā arī sekmētu izpratnes maiņu par zinātnes kā eksportspējīgas produkcijas izstrādes bāzi tautsaimniecības attīstībai.

Spārītis arī norādījis, ka par tuvāko gadu aktualitāti kļūst ES Kohēzijas fonda finansējuma piesaistīšana 2014.-2020.gadā zinātnē veicamajiem uzdevumiem. Tāpat viņš uzsver, ka LZA uzdevums ir racionalizēt birokrātisko ceļu no finansējuma piešķīruma līdz zinātnisko izstrādņu un produkta radīšanai. Minēts, ka augstskolu darbība būtu jātuvina zinātniskajai darbībai, kā arī jāveicina ciešāka sadarbība ar reģionālajām augstskolām.

Spārītis ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Spārītis vadījis Latvijas sakrālās kultūras pieminekļu - Priekules, Straupes, Struteles, Annenieku, Liepupes, Rīgas Sv.Pētera un Augšāmcelšanās baznīcas atjaunošanu Rīgas Lielajos kapos. Spārītis bijis eksperts Rīgas Melngalvju nama rekonstrukcijas un Latvijas muižu restaurācijas un interjera iekārtojuma jautājumos. Viņš ir arī Latvijas luteriskās baznīcas eksperts baznīcu atjaunošanā.

Spārītis ir autors aptuveni 60 rakstiem par kultūras mantojuma izpēti, teoriju un aizsardzību, ap 140 rakstiem Latvijā un ārzemēs par mākslas vēstures un teorijas jautājumiem ar ievirzi Latvijas un Eiropas kultūras sakaru, periodizācijas, atribūcijas un ikonogrāfijas aspektos. Spārītis piedalījās vairāk nekā 60 starptautiskās zinātniskās konferencēs un simpozijos.

Source

LETA

Tags

Ojārs Spārītis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus