Foto: Shutterstock

Ceturtdien amatā ieceltais jaunais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) kā savu prioritāti amatā izvirzījis pedagogu novērtējuma sistēmas izveidi, atalgojumu saistot ar skolotāju darba kvalitāti, panākot, ka zemākais slieksnis skolotāju atalgojumam ir 530 lati.

"Pilnveidojot pedagogu atalgojuma sistēmu, mērķis ir nodrošinot algas, ne mazākas kā 530 lati, strādājot 40 darba stundas nedēļā, un izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti," norādījis Vjačeslavs Dombrovskis.

Kā savus pirmos darbus ministra amatā Vjačeslavs Dombrovskis minējis tikšanos ar nozares pārstāvjiem un sadarbības partneriem, uzsverot, ka konstruktīvs dialogs ar profesionāļiem ir būtisks veiksmīgu reformu priekšnosacījums, paziņojumā presei norāda jaunieceltais ministrs.

Kā prioritāti amatā viņš minējis arī profesionālās izglītības sistēmas stiprināšanu ciešā sadarbībā ar darbadevējiem, augstākās izglītības kvalitātes un stiprāko augstskolu starptautiskās konkurētspējas celšanu un mērķtiecīgas un koncentrētas investīcijas zinātnē.

Tāpat paredzēts beidzot atrisināt bezmaksas izglītības jautājumu un rūpēties, lai jau nākamajā mācību gadā vecākiem nebūtu jāpērk grāmatas un citi mācību līdzekļi, bez kuriem nav iespējama izglītība.

"Latvijai ir nepieciešams kvalitatīvs un lietderīgs profesionālās izglītības modelis. Profesionālās izglītības saturam jābūt atbilstošam darba devēju un tirgus prasībām. Jāizveido elastīgs sadarbības modelis, par piemēru ņemot Vāciju, kur šāda sistēma jau veiksmīgi darbojas, pateicoties kurai tur ir viens no zemākajiem jauniešu bezdarba rādītājiem Eiropas Savienībā," uzskata jaunieceltais ministrs.

Tāpat, lai celtu augstākās izglītības kvalitāti ir nepieciešama konstruktīva un sistēmiska sadarbība ar nozares pārstāvjiem. Ir nepieciešama Eiropas standartiem atbilstoša, no interešu konfliktiem brīva studiju virzienu akreditācija. Lai uzlabotu kvalitāti, jāveido efektīva, dinamiska un profesionāla augstskolu pārvaldība, nodalot akadēmiskās un saimnieciskās kompetences. Visbeidzot, jāizstrādā taisnīgāks un efektīvāks studiju finansēšanas modelis, uzskata jaunieceltais ministrs.

Tāpat viņš norāda, ka zinātnes finansēšana ir vel viens akūts un sāpīgs jautājums, kas ir jārisina. Zinātnei nepieciešams valsts atbalsts, bet valstij jāiegūst no zinātniskās jaunrades rezultātiem.

Balstoties uz Ziemeļvalstu ministru padomes veikto zinātnisko institūtu izvērtējumu, līdz 2013.gada beigām ir jāpieņem lēmums par prioritārajiem, valsts ekonomiskajām un nacionālajām interesēm atbilstošākajiem zinātnes virzieniem un ir nepieciešams nodrošināt būtisku resursu koncentrāciju konkurētspējīgajos zinātniskajos institūtos.

Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto" aprīļa beigās vēstīja, ka ir skolotāji Latvijā, kuri nopelna mēnesī vairāk nekā 1000 latu, bet daudziem citiem, strādājot pat trijās skolās, mēnesī nesanāk 300 lati.

Lai to mazinātu Izglītības un zinātnes ministrija sākusi darbu pie jaunas reformas - pāreju uz tā saukto cieto "algu". Lielāko algu saņēmējiem tas nozīmētu strādāt mazāk, saņemt mazāk un atdodot savu slodzi citiem.

Patlaban lielākās algas skolotāji saņem Siguldas Valsts ģimnāzijā. Tās direktors Vilnis Trupavnieks apstiprina, ka ir pedagogi, kas mēnesī saņem pat virs 1000 latu uz papīra. Šī skola ar savu algu līmenī pārspēj arī Rīgas grandus, piemēram, Valsts 1.ģimnāziju, Franču liceju un citus. Sigulda Valsts ģimnāzijā skolas likmes cena, no kuras atkarīga skolotāja alga, ir 494 latu, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 473 lati, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā- 471 lats, Cēsu Valsts ģimnāzijā - 458 lati, Mārupes vidusskolas - 458 lati, Rīgas Angļu ģimnāzija 420 lati.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums ceturtdien apstiprināja izglītības un zinātnes ministra amatā līdzšinējo RP Saeimas frakcijas vadītāju un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski.

Par viņa apstiprināšanu nobalsoja 46 deputāti, pret bija 28, neviens neatturējās.

Iepriekšējais ministrs Roberts Ķīlis demisionējis veselības problēmu dēļ.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!