Jaunais Rīgas mērs Jānis Birks pēc ievēlēšanas amatā pateicās par atbalstu viņa apstiprināšanai un solīja nākamo gadu laikā paveikt iekavētos darbus domē.

Mērs arī pauda cerību, ka līdz ar šīm vēlēšanām beigušās deputātu domstarpības. "Pārāk daudz strīdu ir bijuši, un es ceru, ka ar šo tiks pielikts punkts visām domstarpībām," sacīja Birks.

Viņš norādīja, ka jaunajai domes vadībai ar sparu jāķeras klāt pie jautājumu risināšanas, kas iekavējušies pēdējo nedēļu laikā līdz ar domstarpībām koalīcijā. Jaunais mērs arī sola, ka domes darba temps pieaugs, un atlikušajos divos gados tā izdarīs visu to, kas iekavēts iepriekšējos divos gados.

Birks žurnālistiem pēc ievēlēšanas amatā pauda pārliecību, ka aizklāti balsojušo deputātu starpā ir arī partijas "Jaunais Laiks" biedri, tostarp Anatolijs Aleksejenko. Viņš arī pauda pārliecību, ka "konstruktīvā opozīcija", kas atbalstīja viņa ievēlēšanu amatā, varētu pārtapt koalīcijā, un jaunajai koalīcijai varētu pievienoties vairāki JL biedri.

Komentējot iespējamo sadarbību ar kreisajām partijām, Birks sacīja, ka arī iepriekšējā koalīcijā šo partiju politiķiem bija ļauts vadīt atsevišķas komitejas, un arī tagad viņiem varētu tikt dota tāda iespēja. Viņš gan atturējās prognozēm, kādas komitejas varētu tikt nodotas kreiso partiju pārstāvju vadībā.

Balsojums par jauno Rīgas mēru notika aizklāti, tāpēc nav zināms, kuri deputāti atdevuši savas balsis par kuru kandidātu. Tomēr pirms ārkārtas sēdes kreiso partiju "Dzimtene", PCTVL un Saskaņas Centrs frakciju deputāti bija noraidījuši iespēju atbalstīt TB/LNNK izvirzītu mēra amata kandidātu.

Arī partijas Jaunais Laiks Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks žurnālistiem noliedza iespēju, ka Birka ievēlēšanu atbalstīja JL deputāti. "Tās ir tikai spekulācijas, ko mēs nekad neuzzināsim," sacīja Pulks. Viņš arī noliedza iespēju, ka frakcijā varētu notikt šķelšanās un atsevišķi deputāti varētu pievienoties koalīcijai. Pulks arī uzsvēra, ka nav zināms, vai JL saglabās amatus domē un uzņēmumos, jo tas atkarīgs no jaunās koalīcijas lēmuma.

Neilgi pēc mēra ievēlēšanas mēra vietnieka amatā tika ievēlēts vienīgais izvirzītais kandidāts sociāldemokrāts Jānis Dinevičs.

Jau ziņots, ka Rīgas domes deputāti pirmdien ārkārtas sēdē par jauno pilsētas mēru ievēlēja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputātu Jāni Birku.

Atgādināsim, ka pirmdienas sēdes sākumā mēra amatam tika izvirzīti divi kandidāti – Birks un Jaunā Laika pārstāve Baiba Brigmane. Līdz sēdes sākumam frakcijas bija vienojušās, kuru no kandidātiem atbalstīt, tomēr plašākai sabiedrībai šie lēmumu izpausti netika.

Par Birka apstiprināšanu amatā balsoja 34 deputāti, par Brigmani savas balsis atdeva 22 deputāti, savukārt trīs deputāti balsoja pret abiem kandidātiem.

Jau vēstīts, ka RD deputāti pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja mēra Aivara Aksenoka (JL) atcelšanu no amata.

Par mēra atcelšanu no amata balsoja 27 deputāti no tā dēvētās jaunās koalīcijas – TP, LPP, TB/LNNK un LSDSP. Tāpat mēra demisiju atbalstīja četri "Saskaņas Centra" deputāti. Bet vēl divas balsis par mēra demisiju atdeva apvienības "Dzimtene" domnieki Ivans Ivanovs un Igors Zujevs, žurnālistiem pastāstīja apvienības pārstāvis Sergejs Žuravļovs. "Dzimtene" iepriekš nolēmusi neatbalstīt Aksenoka demisiju, tāpēc Ivanovs un Zujevs tiks izslēgti no apvienības, sacīja Žuravļovs.

Atbalstīt 27 deputātu iesniegumu atcelt Aksenoku no mēra amata pirmdien aicināja Latvijas Pirmās partijas (LPP) frakcijas vadītāja vietnieks Andris Ameriks. Viņš gan nerunāja par konkrētiem argumentiem, kāpēc mēram būtu jāatstāj amats, vien norādot, ka pēdējo divu nedēļu laikā par to plaši diskutēts un pie šī jautājuma nav nepieciešams atgriezties.

Neviens no citiem tā dēvētās "jaunās koalīcijas" deputātiem debatēs nepiedalījās un neatbildēja uz JL aicinājumiem argumentēti pamatot nepieciešamību atcelt Aksenoku no mēra amata. Viņa palikšanu amatā atbalstīja vienīgi paša partijas biedri un apvienības "Dzimtene" un PCTVL deputāti.

Aksenoks par Rīgas mēru kļuva pēc pašvaldību vēlēšanām 2005.gada martā. Sarunās par mēra amata kandidātu JL negāja viegli, jo atbalsts Aksenokam bijis negribīgs, TP vairakkārt norādīja uz viņa darbu Vjetnamā padomju laikos. Arī vēlāk TP ne vienu reizi vien paudusi neapmierinātību ar mēra darbu.

TP Rīgas domē ir deviņas deputātu vietas, LPP - septiņi deputāti, TB/LNNK - seši deputāti, bet LSDSP - pieci deputāti.

Savukārt JL Rīgas domē pārstāv 14 deputāti, PCTVL - deviņi, apvienību "Dzimtene" un Latvijas Sociālistisko partiju - seši, bet SC - četri deputāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!