Ekspertu un Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) darbinieku diskusijās par jauna sabiedriskā medija satura jautājumiem par vienu no galvenajiem uzdevumiem ir noteikta kultūras lomas un nozīmes palielināšana un eksperti uzsver: vienotajā sabiedriskajā medijā kultūras programmu apjoms LTV būtu jādubulto, bet LR jāsaglabā vismaz līdzšinējā līmenī. Vienlaikus paredzēts izveidot arī vienotu radio un televīzijas platformu kultūras notikumiem, raidījumiem un to arhīvam internetā, portālu “Delfi” informēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centrā.
Kultūras eksperti un LTV un LR darbinieki darba grupās ir uzsvēruši, ka kultūras loma sabiedriskajā medijā būtu jāpalielina, gan veicot arhivēšanas funkciju - teātra izrādes, koncerti, kultūras raidījumi u.c., gan veidojot modernus radio un televīzijas iestudējumus latviešu valodā. Tāpat ir jāizveido vienota interneta platforma kultūras programmām radio un televīzijā, kurā būtu iespējams sekot līdzi gan aktuālajiem kultūras raidījumiem un notikumiem - koncertiem, teātra izrādēm, izstādēm u.c., gan arī par brīvu noskatīties to ierakstus arhīvā.
Saskaņā ar "Factum" aptaujas datiem, 54% LTV darbinieku un 52% no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas interesējas par kultūru, uzskata, ka LTV kultūras raidījumu ir par maz. Pašreiz abos LTV kanālos - LTV1 un LTV7 - kultūras tematikai ir atvēlēti 4% raidlaika jeb 480 stundas gadā, no kurām lielāko daļu veido dažādu raidījumu un ierakstu atkārtojumi. Savukārt Eiropas sabiedriskajos medijos kultūrai nereti ir veltīts atsevišķs kanāls, kurā mēdz būt atspoguļotas arī izglītības un zinātnes tēmas. Tādējādi Eiropas sabiedriskajos medijos kultūrai tiek veltīti līdz pat 15% raidlaika.
Jāatzīmē, ka LR kultūras un izglītības tēmām velta 14% raidlaika jeb 5068 stundas gadā, ko eksperti un LR darbinieki vērtē kā pietiekamu apjomu un saredz labas iespējas šo saturu atspoguļot arī vienotajā televīzijas un radio interneta platformā kultūras tematikai. Vienlaikus tiek izvērtētas iespējas LR paspārnē uzturēt vismaz vienu profesionālu mūzikas izpildītāju kolektīvu.
"Līdzās sabiedrības intereses aizstāvošām ziņām un pētniecībai tieši nacionālā kultūra ir jebkuras Eiropas valsts sabiedriskā medija fokusā. Piemēram, Somijas sabiedriskajam medijam ir divas misijas - demokrātijas un nacionālās kultūras stiprināšana. Latvijas kultūra sabiedriskajā medijā nozīmē gan dziesmu un deju svētku iemūžināšanu, gan teātra izrādes latviešu valodā, gan mūzikas notikumu tiešraidi, gan raidījumus un diskusijas par literatūru, kino, vizuālo un tautas mākslu, gan populāro kultūru, kas attīsta latvisko identitāti. Līdz ar jauna sabiedriskā medija izveidi Latvijas mākslai un kultūrai ir jābūt atspoguļotai un pieejamai jaunā, 21.gadsimtam atbilstošā kvalitātē. Jāuzsver, ka Latvijas kultūras stiprināšana ir nepārprotams sabiedriskā medija uzdevums, kuru nekad nevarēs pilnā mērā pildīt komerciālas raidorganizācijas," norāda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
NEPLP vadībā patlaban notiek jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija, un par sabiedriskā pasūtījuma izstrādes jautājumiem ir notikušas jau sešas diskusijas, bet plānotas vēl trīs. Kopējais diskusiju dalībnieku skaits - 102 mediju un atbilstīgo nozaru speciālisti.
Diskusijās par kultūras raidījumiem ir piedalījušies eksperti, kuru vidū ir Gunda Vaivode un Inga Saksone (LR3), Kārlis Dagilis un Eduards Liniņš (LR), Ieva Struka (Latvijas Radošo savienību padome), Māra Lāce (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), Antra Cilinska (Jura Podnieka studija), Līga Marcinkēviča (žurnāls "Studija"), Valdis Labinskis (brīvais žurnālists), Daina Markova un Ieva Rozentāle (LTV), Ilze Gailīte Holmberga (Nacionālais kino centrs), Anna Iltnere (portāls "ArtTerritory"), Gunta Sloga (Sorosa fonds Latvija) un citi.