Foto: EPA/LETA
Vairāki 13. Saeimā ievēlētie deputāti rosinājuši sašaurināt diasporas definīciju, kas ierakstīta pirms mēneša galīgajā lasījumā apstiprinātajā Diasporas likumā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Šobrīd likums pieļauj par diasporai piederīgu atzīt jebkuru, kam ir saikne ar Latviju.

Taču 13. Saeimā ievēlētie deputāti Artuss Kaimiņš ("KPV LV"), Armands Krauze (ZZS) un trīs Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" deputāti rosinājuši definīcju sašaurināt, paredzot par diasporai piederīgiem atzīt tikai Latvijas pilsoņus, latviešus, līvus, viņu augšupējos radiniekus un ģimenes locekļus, taču ne ar katru saikni ar Latviju.

Jaunā definīcija diasporā neiekļautu arī, piemēram, ārzemēs dzīvojošos krievu tautības nepilsoņus, norādīja raidījums.

"Saikne var būt emocionāla, saikne var būt juridiska, saikne var būt tiesiska, un tad mēs varam runāt, vai, pieņemsim, termiņuzturēšanās atļaujas saņēmējs ir mūsu diasporas pārstāvis, jo viņam ir juridiska saikne ar Latvijas valsti. (..) Vai Itālijas pilsonis, kam patīk Latvijas opera dziļi sirdī – emocionālā saikne, vai viņš ir diasporas loceklis?" priekšlikumu skaidroja deputāts Rihards Kols (NA).

"Šajā parlamentā, protams, ka ir savādāks politisko spēku līdzsvars, un mēs to ļoti labi redzējām balsojumā par ANO Migrācijas paktu. Es ceru, ka vairāk ir konservatīvi un nacionāli noskaņotu deputātu, kuri varētu pieņemt šaurāku definīciju," sacīja Krauze.

Jaunā konservatīvā partija Diasporas likuma grozījumus gan vēl nav apspriedusi, norādīja "Panorāma". Partijas līderis Jānis Bordāns šaubās, vai diasporai piederīgo loks jāsašaurina. "Izslēgt šos cilvēkus varētu nozīmēt arī to, ka mēs paši atsakāmies no ieguvumiem Latvijai. Bet šis jautājums ir diskutējams," sacīja Bordāns.

Līdzīgi domā arī "Jaunās Vienotības" deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, kurš 12. Saeimā bija atbildīgs par Diasporas likuma virzīšanu.

"Es esmu vienmēr uzskatījis – ja cilvēks patiešām grib būt daļa no Latvijas un uzskata sevi kā daļu no diasporas, mums nevajadzētu viņus tādā sīkumainā veidā izslēgt. Bet atkal, vai tas galu galā kaut ko mainīs? Tas efekts nebūs liels. Es nedomāju, ka tas kaut ko izmainīs, piemēram, starp diasporas organizācijām ārzemēs," sacīja Kalniņš.

Vēstīts, ka 12. Saeima tās pēdējā sēdē pieņēma Diasporas likumu, kas spēkā stāsies 2019. gada 1. janvārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!