Līdzšinējā valsts kontroliere Elita Krūmiņa ir uzlikusi augstu latiņu Valsts kontroles (VK) darbam - tā ir labi pārvaldīta iestāde, kas kotējas starptautiskā līmenī, turklāt Latvijas sabiedrība tai uzticas, un jebkuram jaunam vadītājam saglabāt šādu līmeni ir liels izaicinājums, atzina domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
Saeima ceturtdien valsts kontroliera amatā ievēlēja Rolandu Irkli. Par viņa ievēlēšanu nobalsoja 53 deputāti, pret bija 42 parlamentārieši. Irkli atbalstīja viņu izvirzījusī "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija, ka arī "Jaunās vienotības", Nacionālās apvienības un "Saskaņas" deputāti, kā arī atsevišķi pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši.
Kažoka atzina, ka jaunievēlētajam valsts kontrolierim būs jāsastrādājas ar augstas klases revidentiem, kaut gan šajā jomā viņam nav nedz iepriekšējas pieredzes, nedz arī izglītības.
Viņa pieļāva, ka jaunajam valsts kontrolierim būs ātri jāapgūst revidentam svarīgas zināšanas, revīziju standartus gan Latvijā, gan starptautiski, jo iepriekšējie valsts kontrolieri bija šim darbam gatavi no pirmās darba dienas.
Tāpat "Providus" vadošā pētniece uzsvēra, ka VK ir laba reputācija - iestāde darbojas nevis kaut kur fonā, bet apzināti meklē pašus sarežģītājos jautājumus, veikusi revīzijas un stāstījusi par secinājumiem publiski visai sabiedrībai, pildot sabiedrības sargsuņa lomu.
"Svarīgi, lai jaunais Valsts kontroles vadītājs redz tādu pašu VK darbu arī turpmāk, proti, lai VK ir iestāde, kuru ciena citas un pat nedaudz baidās. Ne mazāk būtiski, lai par svarīgākajiem atklājumiem tiktu plaši ziņots sabiedrībai, lai saglabātos sajūta, ka Valsts kontrole seko līdzi tam, lai ar finansējumu valsts sektorā nenotiktu būtiski pārkāpumi," sacīja Kažoka.
Jaunajam valsts kontrolierim, pēc Kažokas domām, arvien vairāk vajadzētu spēt izvērtēt saturiski problemātiskas jomas, ko īpaši Krūmiņas laikā VK sāka aizvien uzcītīgāk darīt. Domnīcas "Providus" direktore novēlēja Irklim to, lai viņš saprastu, ka VK reputācija lielā mērā ir atkarīga ne tikai no darba kvalitātes un dziļuma, bet arī no redzamības sabiedrībā.
Jautāta, kādas revīzijas VK tuvākajā laikā būtu jāveic, Kažoka norādīja, ka tradicionāli VK par šiem jautājumiem lemj kolektīvi, jo tā ir koleģiāla institūcija. Bez valsts kontroliera ir arī padomes locekļi, kuri kopīgi ar lielu atbildības un misijas sajūtu līdz šim ir skatījušies uz to, kādas Latvijas valsts pārvaldē ir vislielākās problēmas un tēmējusi padziļinātās revīzijas tieši uz šiem jautājumiem, pauda Kažoka.
"Es ceru, ka koleģiālais darbs VK saglabāsies, proti, nebūs tā, ka lēmumus, par ko veikt vai neveikt revīzijas vienpersoniski nolems jaunais valsts kontrolieris. Revīzijas grafiku VK parasti plāno vismaz gadu līdz diviem gadiem uz priekšu. Tās revīzijas, ar kurām varētu nākt klajā šogad, būs iepriekšējās valsts kontrolieres mantojums," sacīja Kažoka, piebilstot, ka nākamajā gadā gaidāmās revīzijas, to saturs un dziļums, kā arī pasniegšanas veids, radīs tās pārmaiņas, ko VK darbā būs ienesis jaunais vadītājs.
