Laikā no 8. līdz 18. septembrim, atbildot uz jautājumu, par kuru partiju respondents balsotu, ja vēlēšanas notiktu rīt, joprojām visbiežāk minēta "Saskaņa", kuras popularitātes reitings septembrī bijis 14,5%. Tai seko "Nacionālā apvienība" (NA) ar 8,9%, kas šim politiskajam spēkam ir augstākais popularitātes līmenis gada laikā, piektdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
"Panorāma" vēsta, ka "Saskaņai" gan šis ir bijis jauns antirekords, kuras reitings noslīdējis zemāk nekā šā gada jūlijā, kad tai bijusi zemākā popularitāte kopš 2010. gada.
"Par" Zaļo un zemnieku savienību balsotu 8,4%, par "Jauno Vienotību" balsotu 8,3%, par "Jauno konservatīvu partiju" balsotu 7,2%, 6,1% balsotu par "Attīstībai/Par!", par "KPV LV" savu balsi atdotu 2,8%, par Latvijas Reģionu apvienību – 2,5% bet par "Progresīvajiem" būtu 2,1%.
To, ka nezina, kurai partijai vēlētos atdot savu balsi, teikuši 22,1% no teju 900 respondentiem, bet 16% norādījuši, ka vēlēšanās nepiedalītos.
Kā vēsta portāls "lsm.lv", gadu pēc Saeimas vēlēšanām aina partiju reitingu tabulā izmainījusies līdz nepazīšanai. Politiskie spēki, kas sevi sauca par vēlēšanu uzvarētājiem, nu apmainījušies vietām ar tām partijām, kas Saeimā iekļuva kā pēdējās. Lielākais kritums gada laikā bijis partijai "KPV LV".
Krietni dinamiskāka aina paveras, vērojot, kā izmainījušās partiju pozīcijas kopš iekļūšanas Saeimā, salīdzinot pagājušo vēlēšanu rezultātus ar popularitātes reitingiem tagad – gadu vēlāk.
Lai arī ainu varētu pamainīt lielais neizlēmušo skaits, pašreiz reitingi rāda: sāpīgāko kritienu – no otrās vietas vēlēšanās uz septīto gadu vēlāk – piedzīvojusi partija "KPV LV". Pēdējo mēnešu reitingu kāpums savukārt ļāvis no piektās vietas pirms gada uz otro pakāpties Nacionālajai apvienībai.
Kritums par divām pozīcijām – "Jaunajai konservatīvajai partijai", savukārt līdz trešajai vietai pakāpusies opozīcijā palikusī agrākā premjera partija Zaļo un zemnieku savienība.
Vēlēšanu rezultātu nav izdevies noturēt arī "Attīstībai/Par!", savukārt to ievērojami uzlabojusi pašreizējā premjera partija "Jaunā Vienotība".
Tiek rezumēts, ka vēlēšanu veiksminieki apmainījušies vietām ar nosacītajiem neveiksminiekiem, un uz vietas palikusi vienīgi "Saskaņa", kuras pozīcijas gan arī ievērojami vājinājušās.
Sociologs Arnis Kaktiņš norādījis, ka tas nepārsteidz, jo "KPV LV" popularitāte lielā mērā balstījās uz viņu spēcīgo līderi. Savu lomu spēlējušas arī ziņas par nesaskaņām partijas iekšienē, kas arī ir galvenais "KPV LV" popularitātes krituma cēlonis. Tieši šo lejupslīdi sociologs izceļ kā spilgtākās izmaiņas kopš pagājušajām vēlēšanām.
Kaktiņš atgādina, ka partiju reitingu dinamiku ietekmējušas arī jūnija sākumā notikušās Eiroparlamenta vēlēšanas, bet to efekts, viņaprāt, gaist un drīzumā vairs nebūs jūtams. Un jāņem vērā arī, ka no otrās līdz ceturtajai pozīcijai partijas izvietojušās ļoti blīvi, un pat tikai statistiskās kļūdas dēļ varētu sarindoties arī pavisam citādi. Pārliecinoša ir vienīgi vēl aizvien augstā "Saskaņas" un zemā – "KPV LV" pozīcija.
