Jaunās kadastrālās vērtēšanas sistēmas ieviešanu plāno pārcelt par gadu
Foto: Shutterstock

Otrdien, 16. jūlijā, valdība atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", ar kuru paredzēts kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu no 2020. gada pārcelt uz 2021. gadu, saglabājot līdzšinējo kadastrālo vērtību bāzi esošajā līmenī, portāls "Delfi" uzzināja Tieslietu ministrijā (TM).

TM skaidro, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādē ministrija secinājusi, ka jaunās metodikas ieviešanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā. Tam savukārt nepieciešams valsts budžeta finansējums. Līdz ar to bez pilnveidotas kadastrālās vērtēšanas metodikas apstiprināšanas un bez attiecīgo izmaiņu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā izstrādes un ieviešanas nav iespējams sākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, informē TM.

Tādējādi TM izstrādātā jaunā Kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekta ieviešanu nepieciešams pārcelt uz 2021. gadu, uzskata TM.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paudis pārliecību, ka ministrijas izstrādātais modelis spēj piedāvāt atbilstošu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem. Tomēr pirms tā ieviešanas nepieciešams īstenot būtiskas reformas nekustamā īpašuma nodokļa politikā, skaidrojis ministrs, norādot, ka, viņaprāt, nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana attiecībā uz iedzīvotāju primārajiem mājokļiem nav pieļaujama. Viņš uzskata, ka līdz ar nekustamā īpašuma nodokļa reformu būtu nepieciešams ieviest arī tā saucamo "neapliekamo minimumu" ar mērķi nepalielināt nodokļu slogu iedzīvotājiem.

Līdz ar jaunu pieeju kadastrālo vērtību noteikšanā TM vēlās būtiskas pārmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa sistēmā, potenciāli piedāvājot arī apspriest iespēju līdz 100 000 eiro vērtas iedzīvotāju dzīvojamās mājas ar nodokli neaplikt.

Saskaņā ar likumā noteikto kārtību 2021. gada 1. janvārī ieviešamā kadastrālo vērtību bāze tiks izstrādāta atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū un izmantota tirgus darījumu informācija par diviem gadiem, proti, no 2017. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 1. jūlijam.

Jau ziņots, ka, lai turpmāk noteiktu nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību,TM piedāvā noteikt sešus ēku būvniecības periodus. TM izstrādātā jaunā kadastrālās vērtēšanas sistēma paredz speciālo vērtību un tās aprēķina principus, proti, individuālās apbūves zemei nodokļa vajadzībām būs paredzētā speciāla vērtība.

Speciālās vērtēšanas noteikšanas princips paredz sadalīt zemes vienību trīs daļās − zeme zem mājas, normatīvos noteiktā platība un pārējā platība. Katrai zemes platībai paredzēts piemērot atšķirīgu vērtību. Līdz šim ticis noteikts, ka individuālās apbūves zemei ir noteikta standartplatība, bet virsstandarta platībai piemērojams speciāls samazinošs koeficients, proti, jo lielāka zemes vienība, jo mazāka viena kvadrātmetra vērtība.

Savukārt daudzdzīvokļu māju apbūves zemei jaunā kārtība paredz ieviest standartplatību, kas būs atkarīga no apbūves intensitātes un ēku stāvu skaita. Attiecīgi standartplatībai tiks piemērota daudzdzīvokļu māju apbūves zemes bāzes vērtība, bet platība, kas pārsniegs standartplatību, tiks vērtēta kā zaļā zona. Paredzēts, ka jaunais regulējums uzlabos novērtējumus situācijās, kad dzīvojamai ēkai piesaistīti lielāki zemes gabali nekā nepieciešams un tos izmanto citu māju iedzīvotāji. Ministrijā uzsvēra, ka tas ir īpaši svarīgi piespiedu nomu gadījumos.

Kadastra vērtību noteikšanai jaunajā kārtībā tāpat plānots ņemt vērā ēkas būvniecības gadu. Attiecīgi vērtības aprēķinā tiks ieviesti korekcijas koeficienti par būvniecības periodiem un nolietojuma grupām. Būvniecības periodus paredzēts sadalīt sešās grupās − līdz 1914.gadam, no 1915. gada līdz 1945. gadam, no 1946. gada līdz 1990. gadam, no 1991. gada līdz 2000. gadam, no 2001. gada līdz 2014. gadam, kā arī ēkas, kas celtas no 2015. gada.

Piedāvātā kārtība tāpat paredz visām ēkām piemērot vienu ēku nolietojuma metodiku, par pamatu ņemot tos principus, kas līdz šim izmantoti pēc 2020. gada būvētām ēkām, vienlaikus plānojot visu ēku automātisku nolietojuma pārrēķinu. Pārrēķinam paredzēts izmantot tikai ārsienu materiālu un to faktisko kalpošanas ilgumu (ēkām ar metodiku pirms 2012. gada).

Būtiskas izmaiņas skars arī apbūves zonējumus, proti, līdzšinējo trīs apbūves zonējumu vietā paredzēts izmantot tikai vienu. TM skaidro, ka tas nepieciešams, jo sabiedrībai līdz šim ir bijis grūti orientēties sadalītajos zonējumos. Savukārt lauksaimniecības zonējumā turpmāk pagasta teritoriju varēs sadalīt vairākos zonējumos.

Jaunajā regulējumā paredzēts noteikt, ka zemes vērtēšanai deviņās grupās tiks apvienoti vairāki lietošanas mērķi. Vienā vērtību zonā katrai apbūves lietošanas mērķu grupai būs noteikta viena bāzes vērtība. Paredzēts, ka, ja nekustamā īpašuma tirgus neuzrādīs atšķirīgus vērtību līmeņus, tad tiks noteikta vienāda bāzes vērtība vairākām grupām. Savukārt ēku vērtēšanai grupās tiks apvienoti vairāki ēku tipi. Vienā vērtību zonā, katrai ēku grupai kopā ar apakšgrupām, plānots noteikt vienu bāzes vērtību. Ja nekustamā īpašuma tirgus uzrādīs atšķirīgu vērtību līmeni, tad bāzes vērtību noteiks apakšgrupai, skaidroja ministrijā.

TM izstrādātajā jaunajā kadastrālās vērtēšanas metodikā arī paredzēts nesummēt zemes apgrūtinājumu platības, bet noteikt reālo apgrūtināto platību. Tāpat piedāvāts no 140 līdz 51 samazināt zemes apgrūtinājumu skaitu. Savukārt lauku zemei, kurai līdz šim varēja noteikt vairāk nekā 250 apgrūtinājumus, turpmāk plānots noteikt astoņus apgrūtinājumus.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Nekustamais īpašums Būvniecība Jānis Bordāns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form