Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai (LVSADA) ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) atbalstu ir izdevies panākt, ka jaunajā darba samaksas modelī ārstniecības personām turpmāk netiks liegtas Darba likumā un Ministru kabineta noteikumos līdz šim paredzētās piemaksas, teinformēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte.
Par to Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ceturtdien 17. jūnijā attālinātajā sēdē paziņoja Veselības ministrijas pārstāvis, piedaloties arī veselības ministram Danielam Pavļutam (AP). Sākotnēji Veselības ministrijas izstrādātais modelis paredzēja, ka ārstniecības personu darba samaksas mainīgajā daļā vairs netiks iekļautas Darba likumā paredzētās vispārējās piemaksas (par virsstundām, darbu svētku dienās, nakts darbu) un Ministru kabineta noteikumu paredzētās speciālās piemaksas (piemēram, par darbu, kas saistīts ar īpašu risku).
Pēc ilgstošiem LVSADA, LBAS un LSB iebildumiem to beidzot ir izdevies novērst.
Tomēr neizdevās panākt, ka pārējo trūkumu novēršanai Veselības ministrija izveido oficiālu darba grupu, kas atklāti un demokrātiski izstrādātu visām pusēm pieņemamus risinājumus konkrētā termiņā. Pret to nesaprotamu iemeslu dēļ iebilda gan veselības ministrs, gan arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Viņa priekšlikums bija "turpināt darbu pie modeļa, uzklausot visas puses." Arodbiedrības šādam apgalvojumam nepiekrīt.
Jau ziņots, ka Pavļuts (AP) Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē nepiekrita LVSADA un LSB ierosinājumam veidot darba grupu jaunā ārstniecības personu atalgojuma modeļa pilnveidošanai.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicināja iekļaut NTSP sēdes protokollēmumā trīs punktus, no kuriem viens noteica, ka VM jāizveido darba grupa, lai atklāti un demokrātiski izstrādātu visām pusēm pieņemamus priekšlikumus par nozares darba samaksas sistēmas pilnveidošanu, bet Pavļuts tajā saskatīja priekšlikumu sākt visu darbu no sākuma.
Viņš atzīmēja, ka jaunais atalgojuma modelis ir gājis cauri dažādiem saskaņošanas posmiem un bijis uzsaukts arī Valsts sekretāru sanāksmē. Pavļuts uzsvēra, ka modelis vieš skaidrību par to, kādā veidā atalgojumam veselības aprūpē būtu jāveidojas.
Jau rakstīts, ka jauno mediķu atalgojuma modeli plānots ieviest līdz 2023. gada 1. janvārim. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest pilna laika ekvivalentu ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot ar 2021. gada 31. decembri, veikt tarifu pārrēķinu. Savukārt no 2022. gada 1. janvāra notiktu atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana.
Mediķu atalgojuma modeļa kontekstā VM piedāvā lēzeni celt ārstu atalgojumu, ikgadēji to palielinot par 11,5%, līdz 2027. gadā tas sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā.
Mediķu atalgojuma modeļa izstrādē piedalījās Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, slimnīcu vadītāji, ekonomisti, galvenās māsas no slimnīcām, Valsts kancelejas pārstāvji, ministrijas pārstāvji un universitāšu pārstāvji.
