Piektdien premjera amata kandidāts Kariņš aicināja uz tikšanos jaunveidojamās valdības ministru amata kandidātus, valdību veidojošo Saeimas frakciju un partiju vadītājus, lai darba sanāksmē pārrunātu valdības deklarācijas sagatavošanas gaitu un vienotos par turpmāko tās izstrādi.
Tikšanās laikā politiķi panākuši vienošanos, kā virzīties uz priekšu ar administratīvi teritoriālo reformu, tā būs jāievieš līdz pašvaldību vēlēšanām, kas norisināsies 2021. gadā. Tāpat politiķu starpā ir vienprātība, ka nākamā valdības neatbalstīs obligātas bēgļu kvotas.
Politiskie spēki arī apņēmušies novērst jebkādu draudus Latvijas finanšu sektoram. Kā atzīmēja Kariņš, visiem potenciālajiem sadarbības partneriem ir vienāda izpratne par šo jautājumu. Viņš uzsvēra, ka ir jāizpilda tās starptautiskās prasības, lai Latvija neiekļūtu "pelēkajā sarakstā".
Kariņš uzslavēja visus potenciālos ministru amatu kandidātus, norādot, ka viņi ir "ļoti labi strādājuši". Arī šīs dienas sanāksme bijusi "patiesi koleģiāla un ļoti pozitīva", ne vienu reizi vien politiķi kopā pasmējušies. Pēc tikšanās ticamība, ka valdība "Jaunās Vienotības" līdera vadībā tiks apstiprināta, ir nedaudz palielinājusies, atzīmēja premjera amata kandidāts.
Politiķis uzsvēra, ka topošajā valdībai ir saskatāms ļoti liels potenciāls. "Ir zināms līdzsvars no politiķiem, kuri ir ar pieredzi politikā un konkrēti valdībā, un tiem, kuri ir ienākuši politikā ar svaigumu, degsmi veikt lielas pārmaiņas," pauda Kariņš.
Ar šīsdienas sanāksmi viss gan nebeidzas, vēl ir vairāki jautājumi, kas potenciālajiem partneriem jāatrisina. Jau pirmdien politiķi tiksies nākamajā darba sanāksmē, lai kopā ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem vētītu, kāda būs topošās valdības deklarācijas fiskālā ietekme.
Bez valdības deklarācijas un sadarbības līguma Kariņš pirmdien potenciālajiem sadarbības partneriem piedāvās "fiskālo paktu". Plānots, ka līdz ar šo paktu politiķi kopīgi apņemsies izpildīt un turēties pie Latvijas vidējā termiņa budžeta prognozēm. "Proti, mums jāvienojas, ka ir tik naudas, cik ir, un visas politikas jāiekļauj budžeta rāmjos," precizēja premjera amata kandidāts.
Balsojums par Kariņa valdību Saeimā varētu notikt 22. janvārī.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Kariņu nolēma uzticēt valdības veidošanu tieši "Jaunās Vienotības" izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam.
Plānots, ka Kariņa valdību bez "Jaunās Vienotības" veidos arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV" un partiju apvienība "Attīstībai/Par!".
"Jaunā Vienotība" bez Ministru prezidenta amata vēlas arī uzņemties atbildību par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Plānots, ka finanšu ministrs būs Jānis Reirs (JV), savukārt ārlietu – Edgars Rinkēvičs (JV).
Partijai "KPV LV" piedāvāts uzņemties rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, savukārt Jaunajai konservatīvai partijai – par Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Iekšlietu ministram nominēts Sandis Ģirģens ("KPV LV"), ekonomikas – Didzis Šmits ("KPV LV"), labklājības – Ramona Petraviča ("KPV LV"), tieslietu – Jānis Bordāns (JKP), satiksmes – Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes – Ilga Šuplinska (JKP).
Plānots, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" atbildēs par Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju. Aizsardzības ministra krēslam partiju apvienība virza Arti Pabriku (A/P), par reģioniem atbildēs Juris Pūce (A/P), bet veselības ministra amatam virzīta Ilze Viņķele (A/P).
Savukārt NA piedāvāts kultūras ministra un zemkopības ministra amats. Kultūras ministres amatā NA piedāvā esošo ministri Daci Melbārdi (NA), bet zemkopības ministra amatā – Kasparu Gerhardu (NA).
Valdības deklarāciju plānots sagatavot divu nedēļu laikā, lai janvāra ceturtajā nedēļā Saeimā varētu notiks balsojums par uzticības izteikšanu Kariņa vadītajai valdībai.
Jāatgādina, ka jau četrpadsmito nedēļu norisinās valdības veidošanas sarunas. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja JKP līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem. Kā trešo premjera amata kandidātu Vējonis nominēja Kariņu.