Jaunās valdības veidošana varētu ieilgt; politiskajā tirgū arī Mūrnieces amats
Foto: LETA

Kaut arī pašreizējie valdības partneri oficiālajos komentāros pauž, ka jaunā valdība būtu jāizveido pēc iespējas ātrāk, šis process varētu arī ieilgt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šīs nedēļas beigās partijas sāks konsultācijas ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni par jaunās valdības izveidi, savukārt oficiālas savstarpējas konsultācijas politiskie spēki vēl nav plānojuši.

Koalīcijas partneri - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - uzskata, ka tieši "Vienotībai" jāuzņemas jaunās valdības izveide. Savukārt "Vienotība" pagaidām nesteidzas nominēt premjera amata kandidātu, uzsverot, ka vispirms jārunā par jaunās valdības darāmajiem darbiem.

Partijas līdere Solvita Āboltiņa pēc šovakar notikušās partijas valdes sēdes žurnālistiem sacīja - partijas valde uzskata, ka "Vienotībai" jāuzņemas valdības veidošana, savukārt diskusija par premjera amata kandidātiem šodien nav sākta. Par premjera amata kandidātu partijai būšot vienots viedoklis, kas tiks pārrunāts visās partijas institūcijās - frakcijā, valdē, domē. Āboltiņa sacīja, ka "Vienotība" par šo jautājumu, visticamāk, sāks diskutēt jau šonedēļ.

Demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) kā sava darba turpinātāju redz iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V). Kozlovskis komentāros par šo jautājumu ir izvairīgs, norādot, ka par šo jautājumu jālemj "Vienotības" valdei. Tikmēr koalīcijas partneri samērā pozitīvi vērtē Kozlovska kandidatūru.

Neoficiāli jau iepriekš tika pieļauts, ka premjera amata kandidāte varētu būt Āboltiņa. Koalīcijas partneri pagaidām atbalstu viņai nesola. VL-TB/LNNK jau pirms nedēļas lēma, ka viņas kandidatūra nebūtu atbalstāma. Arī šodien nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja, ka šo nostāju VL-TB/LNNK mainīt neplāno. Šodien partijas valdes sēdē jauni lēmumi saistībā ar valdības izveidi neesot pieņemti. ZZS norāda, ka ir samērā skeptiska par Āboltiņas kandidatūru, ņemot vērā, ka viņai nav plaša atbalsta sabiedrībā. Tomēr, ja nacionālā apvienība mainītu savu nostāju un paustu atbalstu "Vienotības" līderei kā potenciālajai premjerministrei, būtu lielāka iespēja, ka arī ZZS varētu viņu atbalstīt.

Atsevišķi ZZS politiķi neizslēdz iespēju, ka premjerministra amatam "Vienotībai" ir iespēja apsvērt arī finanšu ministra Jāņa Reira (V) kandidatūru, kuru nosacīti varētu dēvēt par šīs partijas kompromisa figūru.

Pašlaik arī nav vienošanās par koalīcijas modeli. Āboltiņa paudusi, ka būtu jāveido plašāka koalīcija, tāpēc par šo jautājumu varētu diskutēt ar pašlaik opozīcijā esošajām Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un "No sirds Latvijai". Politiķe skaidroja, ka pēdējā laikā šajā koalīcijā pietiekami bieži bija dažādi strīdi un ultimāti, bet plašākā koalīcijā no tā varētu izvairīties. Arī VL-TB/LNNK un ZZS pieļauj iespēju apsvērt koalīcijas paplašināšanu, gan norādot, ka nav gatavi atdot savas atbildības jomas. Pašreizējās koalīcijas partijas neplāno diskutēt ar "Saskaņu" kā potenciālo partneri.

Ņemot vērā, ka pašlaik neesot vienošanās par premjera amata kandidātu, nav sadalītas arī atbildības jomas jaunajā valdībā.

Neoficiālās sarunās partneri prognozē, ka valdības izveide varētu nenotikt tik ātri - līdz šā gada beigām. Atkarībā no vienošanās par jauno premjera kandidātu šis process varētu būt arī ilgāks.

Līdz ar valdības demisiju varētu atkal aktualizēties jautājums par amatiem Saeimas Prezidijā. Jau iepriekš LRA rosināja lemt par Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) atbrīvošanu no amata. ZZS to neatbalstīšot, tiek arī apšaubīts, vai "Vienotība" būtu gatava gāzt Saeimas priekšsēdētāju kopā ar opozīciju. Ja tuvākajā laikā šis jautājums nonāks Saeimas dienaskārtībā un kāds no koalīcijas partneriem to atbalstīs, tas arī sarežģīs jaunās valdības veidošanas procesu.

Kā ziņots, Ministru prezidente Straujuma šodien paziņoja par atkāpšanos no amata. Straujuma norādīja, ka laikā, kamēr viņa ir vadījusi valdību, ir pieņemti divi valsts budžeti, valsts ekonomiskā situācija ir uzlabojusies un valsts atrodas labā stāvoklī. "Uzskatu, ka ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums un enerģija, lai padarītu iesāktos darbus," teica Straujuma.

Līdzšinējai koalīcijai kopumā ir 61 deputāta atbalsts - "Vienotības" 23, ZZS 21 un VL-TB/LNNK 17 parlamentāriešu. Savukārt opozīcijas rindās pašlaik ir 38 deputāti, kuriem ir tiesības balsot Saeimas sēdē, - 24 "Saskaņas", septiņi LRA un septiņi partijas "No sirds Latvijai" parlamentārieši. No LRA Saeimā ievēlēti astoņi deputāti, taču Dainim Liepiņam ir liegtas tiesības piedalīties Saeimas sēdēs, jo parlaments ļāvis turpināt viņa lietas iztiesāšanu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Laimdota Straujuma Valdības veidošana 2015
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form