Lai uzlabotu jauniešu seksuālās un reproduktīvās veselības rādītājus, jānodrošina jauniešiem pieejami kontracepcijas līdzekļi un jāizglīto ģimenes ārsti darbam ar jauniešiem, pirmdien diskusijā par jauniešu seksuālo veselību atzina veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP).
Pēc viņa teiktā, vēl būs jādiskutē par to, vai nepieciešams samazināt pacienta iemaksas 18 līdz 24 gadus veciem jauniešiem, un par to, kā nodrošināt jauniešiem pieejamu kontracepciju.

Veselības ministrijas izstrādātā koncepcija "Jauniešiem draudzīgie veselības aprūpes pakalpojumi" paredz, ka jauniešiem draudzīgo veselības aprūpes pakalpojumu vietās varētu tiem nodrošināt bezmaksas prezervatīvus, kā arī kompensēt kontracepcijas līdzekļu iegādi 50% apmērā.

Nevalstisko organizāciju izteikto vēlmi veidot īpašus tikai jauniešiem paredzētus veselības centrus visā Latvijā veselības ministrs uzskata par nerealizējamu, jo šim mērķim būtu nepieciešami lieli resursi, turklāt Latvijā trūkst mediķu.

Veselības ministrs uzskata, ka ir efektīvi jāizmanto pašreizējā sistēma, kā arī aktīvi jāiesaista nevalstiskās organizācijas jauniešu izglītošanā.

Nevalstiskās organizācijas norāda, ka jaunieši nereti baidās iet pie ģimenes ārstiem, jo uzskata, ka tie nespēs nodrošināt konfidencialitāti. Šo problēmu var risināt, izglītojot ārstus un skaidrojot viņiem, ka informācija par jauniešiem, tāpat kā par citiem pacientiem, ir konfidenciāla un nav izpaužama trešajām personām, uzskata Bērziņš.

ANO Attīstības programmas biroja Latvijā vadītāja Inita Pauloviča diskusijas laikā norādīja, ka Latvijā jauniešiem ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo arvien vairāk jaunu cilvēku inficējas ar HIV heteroseksuālu kontaktu ceļā. Aptaujas liecina, ka tikai 30% jauniešu spēj identificēt riskus, kas var izraisīt inficēšanos ar HIV/AIDS.

Turklāt Latvijā joprojām ir liels ar seksuāli transmisīvajām slimībām inficēto jauniešu skaits, kā arī pieaug ar hepatītu C inficēto skaits.

Pēc Paulovičas teiktā, Latvijā jāmaina jauniešu uzvedības modelis un jāizskauž barjeras, kas traucē jauniešiem iet pie ārsta - jāsamazina jauniešu līdzmaksājumi un jāveicina kontracepcijas pieejamība.

Katrā pašvaldībā nav nepieciešami īpaši veselības centri jauniešiem, taču vismaz septiņās lielajās republikas pilsētās tādi būtu vajadzīgi, uzskata ANO Attīstības programmas biroja Latvijā vadītāja.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālo, veselības un pilsētu pašvaldību jautājumos Silvija Šimfa atzina, ka pašlaik pašvaldībām nepietiek līdzekļu, ko atlicināt veselības profilaksei, jo "jāaizlāpa" robi, ko nenosedz veselības aprūpes budžets, piemēram, daudzas pašvaldības palīdz iedzīvotājiem samaksāt par zālēm, operācijām un līdzīgiem izdevumiem.

Par nepieciešamību pievērst uzmanību jauniešu seksuālās veselības rādītājiem liecina statistika - 47% HIV inficēto Latvijā ir vecumā līdz 24 gadiem, turklāt sievietes visbiežāk inficējas heteroseksuālu kontaktu ceļā.

Pērn sievietes reproduktīvā vecumā veikušas 13 723 mākslīgos abortus, bet 1508 aborti veikti pusaudzēm vecumā no 14 līdz 19 gadiem. Apmēram 20% 15 līdz 24 gadus veco sieviešu, kurām iestājusies grūtniecība, veikušas atkārtotus abortus.

Lai mudinātu politikas veidotājus pievērst uzmanību jauniešu seksuālās un reproduktīvās veselības problēmām, nevalstiskās organizācijas šodien visiem Saeimas deputātiem, ministriem, valsts sekretāriem, Latvijas pašvaldību vadītājiem un skolu direktoriem nosūtīja īpašu avīzi, kas informē par problēmām šajā jomā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!