Kā izriet no lēmuma, Mārupes novada domē saņemta 501 aptaujas lapa, kurā pausts viedoklis par centra būvniecību. 125 aptaujas dalībnieki būvniecības ieceri atbalstījuši, bet 604 dalībnieki ieceri noraidījuši. Domē jau iepriekš informēja, ka vienam dokumentam bija vairāki iesniedzēji.
Lēmumā teikts, ka dabas un apstādījumu teritorijā apbūve nav primārā izmantošana – tā pieļaujama tad, ja nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai, proti, ja būvēm ir pakārtota nozīme – tās ir sporta, atpūtas vai kultūras iestādes.
Lēmumā norādīts, ka ēkas, kas klasificēta kā kulta ēka, būvniecība neatbilst Mārupes novada domes noteikumos atļautajam apbūves veidam.
Savukārt atzīt centru par kultūras iestādi domei nav pamata, jo vārds "kultūras" centra nosaukumā minēts tikai tāpēc, lai radītu piesaisti apbūves noteikumos minētajai konkrētās zonas izmantošanai, teikts lēmumā.
Lēmumu mēneša laikā gan vēl iespējams apstrīdēt, iesniedzot sūdzību Mārupes novada domē.
Centra būvniecības idejas virzītājs katoļu baznīcas priesteris Jānis Meļņikovs portālam "Delfi" sacīja, ka vēl nav izlemts par to, vai šo lēmumu apstrīdēt.
Jau vēstīts, ka projekta sabiedriskā apspriešana noslēdzās 1. jūlijā – iedzīvotāji viedokli "par" vai "pret" būvniecības ieceri varēja paust un savu nostāju pamatot kopš jūnija sākuma.
"Delfi" jau rakstīja, ka ar sabiedrisko apspriešanu jūnija vidū tika pieteikta Latvijas Romas katoļu baznīcas iecere Jaunmārupē, Ievu ielā 8, būvēt kultūras un sociālā garīguma centru "Kairos".
Šī iecere uzjundīja plašu kaislību gammu – iedzīvotāji sociālajos tīklos un citās saziņas platformās tika aicināti balsot "pret" šāda centra būvniecību, kā argumentus minot gan apsvērumus par nepieciešamību apbūves vietā, kas ir privātīpašums, saglabāt kokus, bažas par iedzīvotāju, tostarp, bērnu drošību, jo tikšot celts narkomānu rehabilitācijas centrs, norādot uz tumsonību, "maģisku pakalpojumu" tirdzniecību no katoļu baznīcas puses, minot lielāku nepieciešamību pēc moderna zinātnes centra un pat piesaucot iespējamās celtniecības izraisītos ekoloģiskas katastrofas draudus. Tāpat argumentēts, ka ieceres autori nav ņēmuši vērā visus apbūves īstenošanai nepieciešamos noteikumus, projektā esot daudz tehnisku nepilnību, tāpat daudz neskaidrību esot par to, ar ko nāksies saskarties mārupiešiem, kā arī norādīts uz cilvēka pamattiesību uz domas, apziņas un reliģijas brīvību iespējamo aizskārumu un dome skubināta centra būvniecībai rast nomaļāku vietu.
Savukārt būvniecības idejas virzītāji un aizstāvji šīs bažas pilnībā noraidīja, skaidrojot, ka "Kairos" būšot Latvijā pirmais starpkonfesionālais kultūras, sociālais un garīguma centrs – pirmā dažādām konfesijām piederīgo pulcēšanās, lūgšanu un sadraudzības vieta Mārupes novadā, kurā vismaz pērnā gada sākumā, bija ap 20 000 iedzīvotāju. Lai gan centrā paredzēts būvēt katoļu baznīcu, to iecerēts izmantot ne tikai šīs konfesijas dievkalpojumiem, turklāt idejas autori uzsver, ka centrā, kas tiks veidots pēc latviešu lauku viensētas principa, tajā apvienojot vairākas atsevišķas ēkas, būs telpas gan retrītiem un meditācijai un tās kalpos arī kā garīgās sakopošanās vieta tiem, kas nonākuši dažādās smagās situācijās un piedzīvo grūtības – tuvinieku zaudējumu, saskaras ar problēmām ģimenē, darbā vai mācību vidē. Tāpat paredzēts īstenot dinamisku kultūras dzīvi – rīkot koncertus un izstādes, ierīkot kafejnīca, kā arī īstenot sociālā darbība, piedāvājot dažādas nodarbības gan pusaudžiem, gan senioriem un citām sabiedrības grupām – tas būšot atkarīgs no pašiem novada iedzīvotājiem un viņu vēlmēm. "Kairos" noteikti nedublēšot ne ārstniecības, ne citu iestāžu funkcijas.
Centra celtniecībai organizācija "Jezuīti Latvijā" sadarbībā ar Rīgas Romas katoļu baznīcas kūriju izveidoja fondu "Kairos". Pati organizācija "Jezuīti Latvijā", kas ir 1534. gadā dibināta katoļu baznīcas organizācija, kurai pieder arī pāvests Francisks, Latvijas reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā reģistrēta 2017. gadā Mārupē, Kantora ielā, turpat, kur atrodas jezuītu klosteris. Tieši jezuītiem arī pieder centra "Kairos" būvniecības ideja.
Konkrēto 1,2 hektāru plašo īpašumu uz kura baznīcu, kā arī centru "Kairos" iecerēts celt, katoļu baznīcas kūrija saņēmusi kā dāvinājumu pirms kāda gada. Centra būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 1,5 miljoniem eiro un līdzekļus iecerēts iegūt gan no baznīcas ārvalstu fondiem, gan arī vietējiem uzņēmējiem un atbalstītājiem. Būvniecības ieceres pretinieki gan pauduši uzskatu, ka tad, ja katoļu baznīcai šāda nauda esot pieejama, to būtu nepieciešams ieguldīt jau esošo īpašumu sakārtošanā, kā to darot rūpīgs saimnieks.
Pēc būvniecības idejas pretinieku un aizstāvju diskusijām gan klātienē, būvniecības ieceres prezentācijā 17. jūnijā, gan sociālajos tīklos, kurās tika norādīts gan iedzīvotāju maldināšanu, gan viltus ziņu veidošana un pārlieku agresīvs izteiksmes stils, oponenti nedaudz mainīja komunikācijas manieri.