Foto: LETA
Piektdienas gaitā partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš tikās ar pieciem politiskajiem spēkiem – potenciālajiem sadarbības partneriem. Kariņš cer, ka līdz trešdienai būs skaidrs, vai viņš spēs izveidot valdību. Ja izredzes apstiprināsies, Kariņš aicinās Valsts prezidentu viņu nominēt kā Ministru prezidenta amata kandidātu.

Visi pieci potenciālie sadarbības partneri sarunas ar "Jauno Vienotību" vērtēja atzinīgi. Jau pirmdien partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valde pulcēsies uz sēdi, lai apspriestu tālākos valdības veidošanas soļus. Pats Kariņš pieļauj, ka līdz trešdienai varētu būt skaidrs, vai valdību viņa vadībā izveidot izdosies.

Kariņš no visiem pieciem potenciālajiem sadarbības partneriem esot sadzirdējis gatavību strādāt viņa vadītajā valdībā.

Viņš gan vērsa uzmanību uz to, ka dažādas pretrunas un dažādi savstarpēji izslēdzoši uzstādījumi partiju starpā nav pazuduši, līdz ar to "kompromisa gars" vēl nav sasniegts. "Diemžēl vēl joprojām es nejūtu to pilnīgi nepieciešamo sadarbības un kompromisa garu, kas ir vajadzīgs, lai šāda valdība vispār varētu darboties," situāciju raksturoja "Jaunās Vienotības" līderis. "[Vismaz] šobrīd. Es nesaku, ka tas nav iespējams."

Taču "Jaunās Vienotības" līderis vēl nav gatavs mest plinti krūmos, un, kā pats atzīst, ir gatavs mēģināt valdību izveidot. Kariņš atkārtoti apliecināja, ka viņa prioritāte ir nodrošināt valdību ar stabilu vairākumu.

Ņemot vērā, ka partiju intereses pārklājas un ne visas "sarkanās līnijas" ir dzēstas, jaunnedēļ Kariņš nāks klajā ar savu redzējumu par koalīcijas modeli un atbildības jomu sadali potenciālajā valdībā. Vispirms būs jāvienojas par koalīcijas modeli, tad – par atbildības jomu sadalījumu.

Ja potenciālie sadarbības partneri šim redzējumam piekritīs, tad Kariņš dosies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nominēt sevi kā premjera amata kandidātu.

Kariņš konkrēti nenorādīja, kuras atbildības jomas kā savējās saredz "Jaunā Vienotība". Iepriekš gan izskanēja, ka partiju apvienība savā pārraudzībā bez premjera amata redz arī Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. "Jaunās Vienotības" līderis arī uzsvēra, ka ir grūti iedomāties, kā jebkurš premjers varētu veiksmīgi vadīt valdību, kur premjers un finanšu ministrs nāk no dažādiem politiskiem spēkiem.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka partiju apvienība "Jaunā Vienotība" piektdien ar piecām partijām pārrunāja iespēju izveidot valdību Kariņa vadībā. "Jaunā Vienotība" iepriekš rosināja, ka atbildības jomas partijām jādala pēc paritātes principa. Proti, vienādā apjomā katram koalīcijas partnerim, pieņemot, ka Saeimas priekšsēdētāja amats ir līdzvērtīgs ministra pozīcijai.

Sarunu laikā politiskie spēki pieteica vēlmes uz ministrijām. Partija "KPV LV" savā atbildībā redzētu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Jaunā konservatīvā partija vēlētos uzņemties atbildību par Iekšlietu ministriju (IeM), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un VARAM vai Satiksmes ministriju (SM).

Ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārrunāta iespēja uzņemties atbildību par Zemkopības ministriju (ZM), Aizsardzības ministriju (AM), SM un VARAM. Taču, kā atzina ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, konkrētas vēlmes apvienība nav pieteikusi, tās vēl jāpārrunā valdes līmenī.

Savukārt partiju apvienība "Attīstībai/Par!" varbūtējā Kariņa valdībā būtu gatava uzņemties atbildību par Finanšu ministriju (FM), Veselības ministriju (VM) un AM.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) varbūtējā Kariņa valdībā vēlētos turpināt uzraudzīt Kultūras ministriju (KM) un VARAM, pēc tikšanās ar "Jauno Vienotību" apliecināja NA valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars. NA līderis pauda apņēmību, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ir gatavs diskutēt par iespēju uzņemties uzraudzību par Labklājības ministriju (LM), IZM, kā arī par IeM.

Jāatgādina, ka jau desmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, nevainagojās panākumiem.

Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks otrdien, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.

Šobrīd valdības veidošanu uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Lai gan viņu Valsts prezidents nav nominējis kā premjera amata kandidātu, gatavību sākt valdības veidošanas sarunas sarunas Kariņa vadībā apliecinājuši pieci potenciālie sadarbības partneri: Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un Jaunā konservatīvā partija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!