Jauno īres likumu cerības sagaidīt nākamgad; denacionalizētajiem namiem budžetā trīs miljoni
Foto: Saeimas administrācija

Saeimai ceturtdien, 24. septembrī, otrajā lasījumā pieņemot Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, ir radušās cerības, ka ilgi gatavotais un gaidītais īres attiecības regulējošais likums stāsies spēkā jau no nākamā gada 1. janvāra. Topošais likums gan var radīt papildu nedrošības sajūtu denacionalizēto namu īrniekiem, jo līdz ar šī likuma spēkā stāšanos šo namu īrnieki vairs nebūs īpaši pasargāti. Valdošās koalīcijas pārstāvji debatēs Saeimā gan solīja, ka nākamā gada valsts budžetā tiks paredzēti nepilni trīs miljoni eiro, lai izmaksātu kompensācijas šo namu īrniekiem par īres līgumu izbeigšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dzīvojamo telpu īres likumprojektu 13. Saeima saņēma mantojumā no 12. Saeimas un pirmajā lasījumā to pieņēma jau 2018. gada decembrī. Uz otro lasījumu tika saņemts 71 priekšlikums, par ko debates bija spraigas gan atbildīgajā komisijā, gan Saeimas sēdē. Divas dienas skatot šo likumprojektu Saeimā, vairākus komisijā atbalstītos priekšlikumus Saeima tomēr noraidīja.

Tajā skaitā arī komisijas priekšlikumu likuma pārejas noteikumos ierakstīt, ka jaunais regulējums neattieksies uz denacionalizēto namu īrniekiem. Valdošās koalīcijas pārstāvji norādīja, ka šī norma radītu satversmības riskus, turklāt patlaban valdība pēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma radusi arī iespēju budžetā paredzēt sešus miljonus eiro triju gadu laikā kompensācijām par dzīvokļu atbrīvošanu, tādēļ šis komisijas priekšlikums vairs nav atbalstāms. Opozīcijas pārstāvji gan bija skeptiski, vai pašvaldības, galvenokārt Rīga, radīs iespēju šim mērķim paredzēt līdzvērtīgu summu, jo pēc likuma līdzekļus šīs problēmas risināšanai piešķir valsts un pašvaldība vienādā apjomā.

Tomēr kopumā par likumprojektu otrajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret balsoja 10, bet 24 atturējās, galvenokārt no "Saskaņas". Priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzami līdz 24. oktobrim, un paredzams, ka pēc pieņemšanas galīgajā lasījumā likums varētu stāties spēkā no nākamā gada sākuma.

Debatēm nonākot līdz priekšlikumiem par denacionalizēto namu īrnieku jautājumu, frakcijas "Attīstībai/Par" pārstāvis Artūrs Toms Plešs norādīja, ka jautājums, kas ir saistīts ar denacionalizēto namu īrniekiem, ir sāpīgs. "Šī valdība un koalīcija, kas ir apsolījusi veidot jauna veida politiku, to arī ir darījusi. Nākamā gada budžetā ir pieņemts bezprecedenta lēmums – valdība budžeta projektā ir ieplānojusi teju 3 miljonus eiro, lai beidzot risinātu šo jautājumu, kas ir saistīts ar denacionalizēto namu īrnieku pabalstu izmaksāšanu. Ilgi gadi bija vajadzīgi, bet beidzot mēs to problēmu esam risinājuši un esam apņēmušies to risināt," teica Plešs.

Viņa teikto apstiprināja arī Saeimas deputāts un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV), paskaidrojot, ka ekonomikas ministrs ir radis iespēju piedāvāt nākamā gada budžetā finansējumu denacionalizācijas jautājuma risinājumam. Vienlaikus Zakatistovs gan norādīja uz opozīcijas deputātu dilemmu nākamā gada budžeta atbalstīšanā. "Ja jūs atbalstīsiet valdības piedāvāto budžetu, jūs atbalstīsiet arī denacionalizēto problēmu risinājumu. Ja jūs neatbalstīsiet to budžetu, tad jūs nonākat nelielā pretrunā, ka tieši jūs būsiet tie, kas vērsīsies pret denacionalizācijas risinājumu," teica deputāts.

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabinets, apstiprinot nākamā gada budžeta ietvaru, nolēmis atbalstīt Ekonomikas ministrijas ierosinājumu paredzēt valsts līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem 2,8 miljonu eiro apmērā 2021. gadā, 1,5 miljonus 2022. gadā un 2 miljonus eiro 2023. gadā, liecina valdības sēdes dokumenti.

Gan debatēs, gan sarunā ar portālu "Delfi" deputāts Viktors Valainis (ZZS) minēja, ka tomēr denacionalizēto namu īrniekiem saglabāsies nedrošības sajūta pēc šī likuma pieņemšanas, jo kompensācijas paredzētas triju gadu laikā, turklāt nav zināms, vai pašvaldības spēs piedalīties ar savu daļu līdzfinansējumā.

Bijusī ekonomikas ministre, ZZS deputāte Dana Reizniece-Ozola pauda bažas, vai pašvaldības, kurām nākamā gadā būs mazāki ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, varēs pildīt savu daļu saistību, kas ir tieši puse no kopējām. Rīgas pašvaldībā līdz šim nav bijusi griba to atrisināt, atceroties savu laiku ministrijā, teica Reizniece-Ozola, piebilstot, ka tagad varētu būt situācija mainījusies.

Debatēs par īres likumprojektu ne reizi vien tika raidīti pārmetumi dažādu bijušo ekonomikas ministru, kuru pārziņā ir mājokļu politika, virzienā, jo problēmas šajā krājušās nerisinātas teju trīsdesmit gadu laikā.

Deputāts Daniels Pavļuts (AP) teica, ka frakcija labi apzinās šo problēmu, ka denacionalizēto namu īrnieki ir situācijas ķīlnieki jau gadu desmitiem, un to nav izdevies atrisināt tiem, kas bijuši pie varas valstī un pašvaldībās. Šī valdība ir radusi finansējumu, lai triju gadu laikā šo kompensāciju problēmu beidzot atrisinātu, uzsvēra Pavļuts, piebilstot, ka problēma ir tas, ka līdz galam nav zināms, cik joprojām ir šādu īrnieku. Pavļuts norādīja, ka līdz šim pašvaldības nav varējušas vai gribējušas risināt īres mājokļu problēmu, bet esošais regulējums ir apgrūtinājis privāto attīstītāju iespējas būvēt īres mājokļus, taču šis likums to atrisinās.

Saeimas deputāts un atbildīgās komisijas referents par šo likumprojektu Uldis Budriķis (JKP) uzsver, ka efektīvs īres tirgus ir visu Latvijas iedzīvotāju interesēs, jo tas veicinās jaunas investīcijas dzīvojamajās telpās un līdz ar to sekmēs kvalitatīvāku mājokļu pieejamību. Tas ir arī valsts interesēs, novēršot ēnu ekonomiku, vienādojot nosacījumus visām īres attiecībām. Likumdevējam jānosaka skaidra un efektīva Civilprocesuālā kārtība telpu atbrīvošanas gadījumā, ja netiek veikti maksājumi vai beigusies līguma darbība, uzskata deputāts.

Pēc viņa teiktā, būtiskākās izmaiņas, ko paredz jaunais likums, ir atbildības un tiesību līdzsvars starp izīrētāju un īrnieku, ievērojami ātrāka un vienkāršāka strīdu risināšana starp īrniekiem un izīrētājiem, ierobežoti līguma termiņi un skaidri nosacījumi par iespējām grozīt īres maksu, kā arī vienkāršāka īrnieku izlikšana no mājokļa, ja tie pārkāpj īres līguma nosacījumus.

Frakcijas "Saskaņas" deputāte, Mājokļa jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāja Regīna Ločmele norādīja, ka "Saskaņa" sākotnēji paziņoja, ka balsos par jauno likumu tikai tad, ja saņems garantijas denacionalizēto māju iedzīvotāju ilggadīgo problēmu risināšanai. "Valstij jāatmaksā vecie parādi pirms jauna dzīvojamo telpu īres regulējuma ieviešanas. Valsts budžeta izskatīšanas gaitā mēs kontrolēsim šī solījuma izpildi," uzsver deputāte.

Otrajā lasījumā pieņemtais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.

Jauns regulējums izstrādāts, lai veicinātu mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm, teikts likumprojekta anotācijā.

Likums paredz noteikt tiesiskās attiecības starp dzīvojamo telpu izīrētāju un īrnieku, nosakot viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus un dzīvojamo telpu īres līguma pamatnoteikumus.

Jaunajā regulējumā paredzēta iespēja nostiprināt īres tiesības. Īres līgumus varēs reģistrēt zemesgrāmatā, kas nodrošinātu publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, izīrētāja maiņas gadījumā pasargātu gan jaunos īpašuma ieguvējus, gan arī līdzšinējos īrniekus un novērstu fiktīvu līgumu slēgšanu. Plānots, ka īres tiesību nostiprinājuma lūdzējam nebūs jāmaksā nodeva par nostiprinājuma lūguma apliecināšanu un īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā.

Būtiskas izmaiņas plānotas īres līguma slēgšanas termiņos, un jaunie līgumi būs jāslēdz uz noteiktu laiku, to nosakot līgumā. Likumprojekts noteic īres līgumā iekļaujamo informāciju, tostarp īres maksas apmēru, par ko, slēdzot īres līgumu, vienojušās abas puses. Dzīvojamās telpas īres līgumu grozīt varēs izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties.

Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums, paredz likumprojekts. Īrnieki tāpat kā līdz šim līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Lai vairāk aizsargātu īrnieku intereses, paredzēts, ka izīrētājs īres maksu varēs paaugstināt tikai tad, ja īres līgumā būs iekļauti nosacījumi un kārtība maksas paaugstināšanai.

Attiecībā uz līdzšinējiem īres līgumiem un līgumiem, kas tiks noslēgti līdz šī gada beigām, likumprojekts noteic, ka no nākamā gada izīrētājam un īrniekam būs pienākums tos noslēgt no jauna.

Jaunajā likumā arī paredzēts noteikt administratīvo atbildību dzīvojamo telpu izīrēšanas jomā, tostarp par tādu traucējumu radīšanu, kas liedz īrniekam, viņa ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām izmantot īrēto dzīvojamo telpu dzīvošanai, kā arī, ja dzīvojamā telpā īrnieki nevar izmantot apkuri, elektroenerģiju, auksto un karsto ūdeni, kanalizāciju, kā arī sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumu. Plānots, ka administratīvā pārkāpuma procesu uzsāks pašvaldības policija, bet lietu izskatīs un lēmumu pieņems pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Atis Zakatistovs KPV LV 13. Saeima Artūrs Toms Plešs Budžets 2021 Dana Reizniece-Ozola Daniels Pavļuts Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Ministru kabinets Saskaņa Valsts budžets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form