Pēc viņa teiktā, partijā šobrīd nopietni tiek apspriestas aptuveni piecas nākamā ministra kandidatūras.
Vēl pagājušajā nedēļā Bērziņš atzina, ka partijai esot vismaz 10 nopietni kandidāti un 10 iespējami pretendenti. Kandidatūras tiekot rūpīgi vērtētas un pamazām paliekot paši spēcīgākie un piemērotākie pretendenti uz šo amatu, skaidroja Bērziņš.
Kā viens no drošākajām kandidatūrām izglītības un zinātnes ministra amatam drīz pēc pašreizējās ministres Silvas Goldes demisijas tika minēts pats Bērziņš, tomēr pagājušās nedēļas beigās deputāts ļāva noprast, ka, visticamāk, šo amatu neieņems.
"Tie, kas mani ļoti vēlas [izglītības un zinātnes ministra amatā], vilsies," BNS sacīja Bērziņš.
Jau vairākkārt ziņots, ka līdzšinējā ministre Silva Golde nolēma demisionēt pēc vispārējā skolotāju streika. Golde šādu lēmumu pieņēmusi, jo neesot varējusi novērst skolotāju protesta akciju un neredzot vairs iespēju turpināt konstruktīvu dialogu.
Premjers Andris Šķēle ir pieņēmis Goldes demisiju ar norunu, ka ministre pildīs savus pienākumus vismaz līdz nākamā gada budžeta apstiprināšanai Saeimā, kas paredzēta trešdien, 1.decembrī.