Jauno koncertzāli sauks par 'Rīgas koncertzāli'

Par intelektuālo ieguldījumu koncertzāles nosaukuma meklēšanā tiks piešķirtas arī divas veicināšanas balvas – prēmijas 175 latu lielu apmērā saņems literātes Agnese Krivade, kas piedāvāja nosaukumu "Silencio Riga" un Rudīte Kalpiņa, kas piedāvāja variantu "Daugavas koncertzāle".

Lancmanis, iesniegdams savu priekšlikumu "Rīgas koncertzāle", raksturoja to kā vienkāršu un izcili loģisku, kas ir arī viegli tulkojams citās valodās. Šis bija viens no iemesliem, kādēļ arī žūrija atteicās no sākotnējās ieceres atrast jaunajai koncertzālei spārnotu, poētisku un izteikti latvisku nosaukumu.

Koncertzāles nosaukuma konkurss notika divās kārtās. Nosaukuma radīšanai tika apzināti vairāki sabiedrībā pazīstami un cienīti literāti un kultūras dzīves eksperti, kuru vidū bez prēmētajiem bija arī, piemēram, muzikoloģe Ingrīda Zemzare, mākslas doktore Ilona Breģe, dzejnieki Uldis Bērziņš un Pēteris Dragūns, literatūras kritiķis Guntis Berelis, mākslinieks Kristaps Ģelzis, reklāmas speciālisti Krista Burāne un Guntis Stirna u.c.

Sākotnēji žūrija no vairāk nekā 50 iesniegtajiem variantiem atlasīja 20 interesantākos, kuru vidū bija, piemēram, Harmonia, Fortis Riga, Sonāre, Sono Riga, Beverīna, Gavile, Spīdolas koncertzāle, Mēness akmeņi, Summa, Musica Rigensis, Daugavas gredzens, Staburags, Skaņaiskalns, Skaņupe, Skaņusala, Skaņasceļš, Skaņukrasts, Melanholiskā upe, Melanholiskie akmeņi, Dārgakmeņi straumē. Otrajai kārtai tika saņemti vēl papildus jauni ierosinājumi, piemēram, Vēja ogle, Skaņu osta, Koncertsala, Nora, Vītola koncertzāle, Rīgas arhipelāgs, Maestoso un citi.

Kultūras fonda valdes priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis konkursam iesniegtos priekšlikumus nosacīti iedalīja trijās grupās – nacionālos vai vietai piesaistītos, tādos, kas iedvesmu meklē mūzikas skaniskumā un tādos, kas tiešāk atsaucas uz konkursā uzvarējušo arhitektūras projektu.

Arhitektu birojs "Sīlis, Zābers un Kļava" šī gada maijā uzvarēja starptautiskā akustiskās koncertzāles projekta skiču konkursā, kurā piedalījās kopumā 11 pasaulē un Latvijā atzīti arhitektu biroji. Oktobra beigās noslēdzās projekta publiskā apspriešana, kuras provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas koncertzāles būvniecības ieceri atbalsta 77% apspriešanas dalībnieku.