Viņš uzskata, ka nodokļu palielinājumi, kā arī vienotās atalgojuma sistēmas ieviešana, iespējams, motivēs darba devējus nākamgad saviem darbiniekiem maksāt algas aploksnēs.
Jaunsleinis ir pārliecināts, ka šobrīd tiek darītas lietas, kas ir pilnīgi pretējas tam, lai kaut kādā veidā veicinātu ekonomikas atveseļošanās procesu valstī. Turklāt arī mehāniska algu griešana nākotnē varētu nedot gaidītos rezultātus. Tas liek secināt, ka "mēs darām ne sev, ne citiem saprotamas lietas", jo vai nu uzticamies citiem padomdevējiem, vai arī neprotam paši domāt, kādus rezultātus atsevišķi lēmumi nesīs ilgtermiņā.
LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns skaidroja, ka jau šobrīd ievērojami ir cēlies nelegālās nodarbinātības līmenis valstī. Turklāt krīzes situācijā ievērojami mainījušās darbinieku un darba devēju lomas. Ja iepriekš darbinieks bija noteicējs un varēja izvēlēties kur un kādu darbu veikt, tad tagad viņam ir jāpakļaujas darba devēja noteikumiem, nereti strādājot par samazinātu algu, nesaņemot kompensācijas par papildstundām.
Baldzēns gan norādīja, ka situācija ir nedaudz labāka uzņēmumos, kur darbojas arodbiedrības un koplīgumi. Šajos uzņēmumos desmit reizes retāk sastopamas "aplokšņu algas", vairāk nekā divas reizes retāk tiek samazināta darba alga bez iepriekšēja brīdinājuma, kā arī retāk notiek citi darba tiesību pārkāpumi.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs atzina, ka šobrīd viena no sāpīgākajām tēmām ir nelegālā nodarbinātība taču vairāki darba ņēmēji ir izvēles priekšā un, ja atteiksies no darba, vispār neko nevarēs nopelnīt. Tāpēc arī šobrīd plānotie grozījumi Darba likumā paredzēs, ka darba līgumam būs jābūt noslēgtam jau pirms darba attiecību uzsākšanas.
Viņš un citi runātāji uzsvēra, ka krīze nevar būt par pamatu vai attaisnot likuma pārkāpšanu.
Jau ziņots, ka LBAS organizē forumu, reaģējot uz samilzušajām problēmām valstī, par ko liecina pieaugošais iesniegumu skaits Valsts darba inspekcijā un prasību pieteikumu apjoms tiesās. Arī LBAS veiktā darba tiesību un darba drošības problēmjautājumu izpēte apliecina, ka darba tiesības tiek ievērotas arvien mazāk un parādās vairāk tādu pārkāpumu, kuri pēdējos gados bija gandrīz izskausti.
LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsver, ka Latvijas uzņēmumos ievērojami pasliktinājusies situācija darba tiesisko attiecību jomā, turklāt sabiedrība ir kļuvusi iecietīgāka pret Darba likuma normu neievērošanu. Šī iemesla dēļ, lai netiktu nodarīts būtisks kaitējums darba videi kopumā un zaudēti pēdējos gados sasniegtie uzlabojumi, atbildīgajām institūcijām un sociālajiem partneriem ir jādarbojas vēl aktīvāk, palielinot koplīgumu lomu, kā arī uzlabojot neizmaksātās darba samaksas piedziņas mehānismus un darba strīdu izskatīšanu un risināšanu, ir pārliecināts LBAS vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
