Tāpēc ir virzāma iniciatīva, pašvaldībām veicinot darbspējīgu cilvēku iekļaušanos darba tirgū, otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē teica Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
"Ir jāmaina sistēma, jo krīzes gados tā kļuvusi atkarīga no pabalstiem, jo minimālās algas un pabalsta līmenis ir ļoti tuvi. Ja minimālais atalgojums būtu 300 vai 400 latu, tad šis jautājums vispār nepastāvētu. Taču tgad izdevīgāk ir saņemt pabalstu, nekā iet strādāt," sacīja Jaunsleinis.
Turklāt pašlaik atbilstoši likumiem iedzīvotājiem "neko nevaram likt darīt", bet gan atbilstoši normatīvajiem aktiem turpināt maksāt pabalstus. Tas ir nepareizi, tāpēc sistēma ir jāmaina, lai pašvaldības ar saistošo noteikumu regulējumu varētu noteikt darbspējīgiem cilvēkiem veikt kādus darba pienākumus – "sistēma jābūvē tā, ka izdevīgāk ir strādāt", klāstīja Jaunsleinis.
Lai sistēmu mainītu, LPS ar Labklājības ministrijas vadību vienojās izstrādāt attiecīgus papildinājumus pašvaldību saistošajos noteikumos par sociālo palīdzību, ko bijis plānots paveikt šovasar, taču to nobremzējuši politiskie notikumi pēc eksprezidenta Valda Zatlera izdotā rīkojuma Nr.2 par Saeimas atlaišanu. Taču pašlaik ir iecere pašvaldībās to paveikt tuvāko piecu vai sešu mēnešu laikā un varētu ieviest nākamā gada otrajā pusē, pastāstīja Jaunsleinis.
Viņš arī paskaidroja, ka liela loma garantētā minimālā ienākuma kārtības nodrošināšanā ir Pasaules Bankas viedoklim un rodas iespaids, ka tā Latvijas situāciju pielīdzina Āfrikas valstīm, tāpēc "mēs strīdamies, ka šeit nav trešās pasaules valsts, kur tiešām cilvēki ir atkarīgi", taču LPS izdevies GMI apmēru padarīt iespējami mazu, līdz ar to tik daudz "pabalsta atkarīgo" nebija.
"Krīzes situācijā garantētā minimālā ienākuma saņēmēju skaits valstī pieauga no 30 līdz 180 tūkstošiem, bija grūti stādīties priekšā, kā ar to tikt galā," uzsvēra Jaunsleinis, piebilstot gan, ka GMI sistēma krīzes gados nodrošinājusi sociālo mieru un līdztiesīgumu.
Jau vēstīts, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem ir panākta konceptuāla vienošanās par GMI un dzīvokļa pabalsta turpmāku finansēšanu, līdz ar kuru valsts arī turpmāk visu gadu GMI finansēs 50% apmērā, pārējo sedzot pašvaldībai, iepriekš pavēstīja labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība").
Savukārt dzīvokļa pabalstu 20% apmērā valsts līdzfinansēs līdz apkures sezonas beigām ‒ nākamā gada maijam, pēc tam nododot to pašvaldību ziņā.
Kopš 2009.gada 1.decembra valstī noteiktais GMI līmenis pilngadīgai personai ir 40 latu mēnesī un bērnam – 45 lati mēnesī. Pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai piešķir par laikposmu, kurā ģimenei (personai) noteikts trūcīgas ģimenes (personas) statuss – uz sešiem vai divpadsmit mēnešiem.