Jaunsleinis: pašvaldībām jādod iespēja nodrošināt vienmērīgu valsts attīstību  (16)

Lai realizētu šo mērķi LPS 23.kongresā, kas 18.maijā notiks Preiļos, iecerēts pieņemt piecas rezolūcijas - "Par pašvaldību vietu Nacionālajā attīstības plānā", "Par pašvaldību ieņēmumu bāzi", "Par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai", "Par izglītību" un "Par demogrāfiskās krīzes ietekmi un pašvaldību".

Jau iepriekšējā LPS kongresā tika izvirzīta prasība Eiropas Savienības fondu līdzekļu sadalē ievērot arī reģionu principu. LPS ir saņēmusi 112 pašvaldību domju jeb vairāk nekā 1700 pašvaldību deputātu atbalstu šai prasībai.

Arī LPS 23.kongress aicinās Saeimu un valdību noteikt ES fondu līdzekļu kvotu katrai pašvaldībai, kuras ietvaros tā patstāvīgi izvēlēsies savā teritorijā vispiemērotākos projektus atbilstoši valsts kopējai politikai.

Ja arī nākamajā ES plānošanas periodā, tāpat kā līdz šim, Latvijā tiks atbalstītas tikai atsevišķas teritorijas, valdībai būtu skaidri jāpasaka, ko darīt pārējo teritoriju iedzīvotājiem - pārcelties uz dzīvi lielajās pilsētās vai meklēt darbu ārzemēs, norāda Jaunsleinis.

"Ir dzirdēti pārmetumi, ka LPS vēlas 119 teritorijām no ES fondiem "uzsmērēt plānu sviesta kārtu". Bet mūsu piedāvājums ir pilnīgi citāds, - lai 119 teritorijās cilvēki nodarbotos ar šīs valsts attīstību," uzsver Jaunsleinis.

Ja cilvēki pašvaldībās redz kādu neatliekami izdarāmu darbu, viņu rīcībā ir jābūt arī instrumentam, lai to izdarītu. Ja pašvaldība ir pieņēmusi savas teritorijas attīstības plānu, tad viņai ir jābūt iespējai to realizēt. Tagad lielai daļai pašvaldību iespējas to darīt ir atņemtas. "Nevajag pārmest cilvēkiem reģionos, ka viņi "neko nedara", lai uzlabotu savus dzīves apstākļus, ir jārada mehānisms, kā viņi to var izdarīt," uzskata Jaunsleinis.

Protams, var strīdēties par pašvaldībām atvēlamo ES fondu kvotas apmēru, par tās aprēķināšanas metodiku, atzīst LPS priekšsēdis. LPS sākotnēji piedāvāja, aprēķinot kvotu, ņemt vērā iedzīvotāju skaitu. Daudzām pierobežas pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir dramatiski samazinājies, bija iebildumi, ka tādā gadījumā lielākā ES fondu kvota pienāksies Rīgai. Tagad LPS piedāvā, aprēķinot ES fondu kvotas pašvaldībām, ņemt vērā divus kritērijus - iedzīvotāju skaitu un teritorijas platību. Bet tās ir detaļas, par kurām var diskutēt. Svarīgākais ir mainīt domāšanu, lai blakus nozaru dalījumam redzētu arī teritorijas un saprastu, ka tikai tā var nodrošināt vienmērīgu valsts attīstību, uzsver LPS priekšsēdis.

Tas būtu daudz lētāk, nekā cilvēkus no laikiem un mazpilsētām sapulcināt lielajās pilsētās, būvēt tur dārgus papildu infrastruktūras objektus un vēl investēt līdzekļus, lai risinātu sociālās problēmas, ko rada iedzīvotāju koncentrācija. Cilvēkiem jādod iespēja dzīvot un strādāt tur, kur viņi patlaban mīt, ir pārliecināts Jaunsleinis.

Kopš 1994.gada likumā ir ierakstīts, ka pašvaldībām jāveicina uzņēmējdarbība savā administratīvajā teritorijā. Kongresā LPS rosinās kardināli palielināt pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā un bezdarba mazināšanā.

Lai aktivizētu saimniecisko rosību pašvaldību teritorijās, jāatceļ likumos noteiktie ierobežojumi rīkoties ar pašvaldības īpašumu un pašvaldībai veikt uzņēmējdarbību jomās, kurās darbojas privātā sektora uzņēmumi. Pēc Jaunsleiņa domām, arī valstij vajadzētu nevis norobežoties no uzņēmējdarbības, bet dibināt jaunas ražotnes reģionos, kur ir augsts bezdarba līmenis.

Lai to nodrošinātu, pēc LPS domām, ir jāizdara grozījumi, atceļot uzņēmējdarbību kavējošās normas Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Publisko iepirkumu likumā, Valsts atbalsta kontroles likumā, likumā "Par pašvaldībām" un likumā "Par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu".

LPS kongress aicinās valdību un Saeimu ievērot Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktos pašvaldību finanšu autonomijas principus un nesamazināt agrāk sasniegto finanšu un īpašuma autonomijas pakāpi. Pēc LPS domām, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāsaglabā kā galveno pašvaldību ienākuma avotu, kas pierādījis savu stabilitāti gan izaugsmes, gan krīzes periodos. Ja tiks samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme vai palielināta atalgojuma ar nodokli neapliekamā daļa, tad attiecīgi ir jāpalielina atskaitījuma likmi no šī nodokļa pašvaldībām.

Lai palielinātu pašvaldību ieinteresētību ekonomiskajās aktivitātēs savā teritorijā no šīm aktivitātēm atkarīgie nodokļi (uzņēmumu ienākumu nodoklis, PVN) izmantojumi kā papildu ienākumu avoti, nesamazinot pašvaldībām pienākošos iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu.