Foto: AFI

Iepriekšējās vēlēšanās bija laimīgs tas, kuru ievēlē, šajās būs laimīgs tas, kuru neievēlē, šādu viedokli intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" pauž Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc viņa teiktā, pašvaldībās strādājošie ļoti labi apzinās problēmu apjomu, un nav skaidrs, kā tās atrisināt, jo resurss būs ļoti ierobežots. Nav skaidrs, kāds tas būs gada otrajā pusē, vēl mazāk skaidrības par nākamo gadu, lai gan budžets Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) jāizveido uz trim gadiem.

Kā norāda Jaunsleinis, kad nāca ar ideju par administratīvi teritoriālo reformu, teica, ka valsts nāks palīgā, mēģinās atrisināt tās problēmas, kas pie jaunās administratīvās struktūras uzpeldēs. "Šodien ir pilnīgi skaidrs, ka nekādas palīdzības nebūs, dod, Dievs, saglabāt esošos līdzekļus, bet, izskatās, arī to būs mazāk, bet jāveido jauna struktūra, jārisina problēmas, ko rada bezdarbs, valsts budžeta līdzekļu samazinājums dažādās jomās, izglītībā, veselības aprūpē, ekonomiskās problēmas, drošība," saka savienības vadītājs.

Pēc viņa domām, bīstamība jaunajos novados ir tā, ka vara ir tālāk prom no cilvēka, bet tikai deputāti ir lēmēji, pārējie - izpildītāji.

"Deķītis būs par mazu priekš novada, un būs jādomā, kā ar to apsegt tos, kam tas visvairāk vajadzīgs," vērtē Jaunsleinis.

Viņaprāt, redzot, ka situācija tuvojas kritiskajai robežai, valstij jānāk palīgā. Cita varianta nav. Jautājums, kā tajā brīdī izdosies pārliecināt valdību un valsti, ka nevar tā vienkārši aizvērt acis un izlikties, ka problēmu nav, jo tad tās no vietējām var pārvērsties par valsts problēmu, atzīmē Jaunsleinis.

Viņš norāda, ka 90.gados pašvaldības veiksmīgi tika galā ar daudz smagākām problēmām, gan ekonomiskām, gan politiskām. Tad gan nebija tādas birokrātijas - aparāts un kaudze ar normatīviem kā tagad, pašvaldību deputātiem bija tiesības pieņemt lēmumus.

"Paanalizējot šo laiku līdz 1994.gadam, kas bija vissmagākais, neredzam tādus kļūdainus lēmumus. Pašvaldības tomēr nodrošināja stabilitāti un elementārās cilvēku vajadzības. Arī tagad pašvaldībām vairāk jāuzticas un jādod tiesības pieņemt lēmumus un atbildēt par tiem. Pieeja - vienam gudrajam no centra mācīt, kā visiem jādzīvo - ir bankrotējusi. Ja mēs to nespēsim mainīt, nevienam neuzticēsimies, būs grūti," saka Pašvaldību savienības vadītājs.

Jaunsleinis uzskata, ka tā īsti tikai pēc pašvaldību vēlēšanām būs redzams, kādas būs papildu problēmas. Taču tie pašvaldību vadītāji, kas pašlaik strādā savās teritorijās, jau saskaras ar milzīgo bezdarba pieaugumu, sekām, ko rada samazinājumi valsts budžetā, kas viss nonāk uz pašvaldību pleciem, uz ko pārcelsies arī problēmas, ko radīs reformas izglītības sistēmā, medicīnā.

"Cilvēkiem, kas jau tagad nevar samaksāt par ārstēšanos, kam nevar palīdzēt arī radinieki, vienīgā cerība paliek - pašvaldība. Jautājums ir, kādā apjomā tā spēs palīdzēt. Ļoti slikti tas, ka blakus visām šīm problēmām, kas sagāzīsies, mēs vēl veicam strukturālās izmaiņas pašvaldībās. Valsts pārvaldē šīs izmaiņas pagaidām ir vairāk teorētiskas, bet pašvaldībās - pilnīgi reālas, jo sakarā ar novadu izveidi mainās visa struktūra," akcentē Jaunsleinis.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form