Kozlovskis teica, ka patvēruma meklētāju krīzē šobrīd ir daudz neskaidrību. Ir ziema, līdz ar to patvēruma meklētāju plūsma ir daļēji apsīkusi, taču paliek jautājums, kas notiks pavasarī, ņemot vērā, ka konflikts Sīrijā, visticamāk, turpināsies un tam atbilstošs risinājums netiks atrasts.
"Es nedomāju, ka pie mūsu iespējām varam izskatīt kādas papildu patvēruma meklētāju uzņemšanas iniciatīvas. Es neredzu iespēju uzņemties jaunas saistības, kamēr nav izpildītas pašreizējās. Es arī tam neredzu jēgu, jo tas izraisīs nevajadzīgu rezonansi sabiedrībā," uzsvēra ministrs.
Politiķis pieļauj, ka ES iniciatīvas patvēruma meklētāju uzņemšanā varētu tikt izvirzītas, taču pašlaik prognozē, ka Latvija pilnīgi noteikti iebildīs pret bēgļu uzņemšanas kvotām.
Viņš skaidroja, ka Latvija jau šobrīd saskaras ar pastiprinātu nelegālo imigrantu spiedienu un izskatījusi vairākus simtus patvēruma meklētāju lūgumu piešķirt bēgļa statusu.
"Mēs nekādā veidā nerisinām cēloņus. Es uzskatu, ka tiešām ir jārunā par trešo valstu sadarbību robežu stiprināšanā. Tāpat ir jārunā par atgriešanas mehānisma uzlabošanu. Es neredzu, kā īstenot patvēruma meklētāju uzņemšanas piespiedu sadali," piebilda ministrs.
Ministrs arī atgādināja, ka Latvijas amatpersonas šonedēļ ieradušās Grieķijā, lai sadarbībā ar Grieķijas atbildīgajām institūcijām meklētu tādus patvēruma meklētājus, kas atbilst Latvijas izvirzītajiem kritērijiem. Pirmajā reizē Latvija no Grieķijas ir plānojusi uzņemt līdz desmit patvēruma meklētājiem. Pirmie patvēruma meklētāji Latvijā varētu ierasties februārī, taču precīzs datums šobrīd nav zināms.
Latvija ir norādījusi, ka vēlas uzņemt ģimenes ar bērniem, ka būtiskas ir svešvalodu prasmes, iegūta pamatizglītība vai profesionālā izglītība, vēlama darba pieredze vai prasmes, kā arī derīgi ceļošanas dokumenti. Latvija divu gadu laikā apņēmusies no Grieķijas un Itālijas uzņemt 531 patvēruma meklētāju.
Jau vēstīts, ka EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumā par Eiropas migrācijas krīzi izteikts aicinājums izveidot pastāvīgu un obligātu programmu, kurā piedalās visas ES dalībvalstis, uzņemot bēgļus no bēgļu nometnēm.
Ziņojuma melnrakstā norādīts, ka solidaritāte ir pamatprincips jebkuram ar migrācijas jautājumiem saistītam lēmumam, kas nozīmē visu dalībvalstu iesaistīšanos. Tāpat tajā vērsta uzmanība uz to, ka bēgļu pārdale ES iekšienē ir praktisks solidaritātes instruments un EP jau kopš 2009. gada prasa saistošu mehānismu patvēruma meklētāju sadalei.
Attiecībā uz Dublinas regulas pārskatu tajā pausts, ka Dublinas regula nestrādā un pastāv ierosinājums izveidot centrālu patvēruma meklētāju sistēmu - patvēruma meklētājs piesakās uz patvērumu ES, nevis konkrētā dalībvalstī. Tā paredzētu automātisku patvēruma meklētāju izdali pa visām ES dalībvalstīm.
Prezentētajā ziņojumā arī norādīts, ka ES vairāk jādara, lai risinātu migrācijas krīzes cēloņus un situāciju trešajās valstīs, kā arī jāizveido legālās migrācijas ceļi, lai patvēruma meklētājiem nebūtu jāriskē ar dzīvību, nokļūstot Eiropā. Attiecībā uz ES un Turcijas neseno vienošanos uzsvērts, ka nepieciešams nodrošināt, lai visas iesaistītās puses pilda savus pienākumus.
Grozījumu iesniegšana attiecīgajā komitejā paredzēta līdz 8. februārim.
