Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja amata pretendentu vērtēšanas komisija pieņēmusi lēmumu uz šo amatu izsludināto konkursu noslēgt bez rezultāta, portāls “Delfi” uzzināja Valsts kancelejā.
Komisija, izvērtējot pretendentu motivāciju ieņemt šo amatu un redzējumu par iestādes darbības prioritātēm, kā arī kopējo sniegumu, atbildot uz jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu, pieņēma lēmumu nevirzīt nevienu no konkursa dalībniekiem uz KP priekšsēdētāja amatu.
Konkurss tika izsludināts 1. aprīlī, un pretendenti tika aicināti pieteikumus iesniegt līdz 30. aprīlim. Valsts kanceleja atlases procesa ietvaros piesaistīja atlases kompāniju, kura nodrošināja kandidātu uzrunāšanu, un kopumā tika uzrunāti 120 kandidāti. Neraugoties uz to, pieteikšanās aktivitāte bija zema.
Kā atteikšanās argumenti kandidēt uz šo amatu tika minēti plašajam atbildības apjomam neadekvāts atalgojums, nevēlēšanās kļūt par amatpersonu un iespējamā ietekme no politiskās vides.
Valsts kanceleja ir sniegusi atgriezenisko saiti par kandidātu piesaisti Ekonomikas ministrijai, izdarītie secinājumi tiks ņemti vērā, izsludinot atkārtotu konkursu.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) skaidro, ka "KP ir jānodrošina efektīva uzraudzība par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai negodprātīgu tirgus dalībnieku vienošanos visās tautsaimniecības nozarēs. Tai ir jāturpina nozīmīgais darbs pie pēdējā gada laikā pieņemtiem lēmumiem, tāpēc ir svarīgi, lai iesāktais tiktu turpināts profesionālā līmenī. Turpināsim atlases procesu, lai atrastu šim amatam vispiemērotāko vadītāju."
Savukārt KP portālam "Delfi" norādīja, ka KP jau gadiem cēlusi trauksmi par nepieciešamību stiprināt iestādes finansiālo kapacitāti, lai tā varētu piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus darbiniekus un nodrošināt efektīvu konkurences uzraudzību.
KP uzdevums ir uzraudzīt un aizsargāt konkurenci pilnīgi visās tautsaimniecības nozarēs, turklāt kopš šā gada 1. janvāra iestādei paplašināts pilnvaru loks – novērst valsts un pašvaldību radītu konkurences kropļojumus, kas ir viena no izplatītākajām Latvijas konkurences vides problēmām. Lai nodrošinātu efektīvu konkurences uzraudzību, KP ilgstoši ir vērsusi atbildīgo institūciju uzmanību uz nepietiekamajiem iestādes resursiem, tajā skaitā arī finanšu.
Nepieciešamību stiprināt KP finansiālo kapacitāti apstiprina arī 2019. gadā pieņemtā t.s. ECN+ direktīva 2019/01, kas līdz 2021. gada 4. februārim ir jāpārņem Latvijas nacionālajos tiesību aktos. Direktīvas mērķis ir nodrošināt efektīvu konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanu, un tā nosaka, ka visām Eiropas Savienības konkurences iestādēm jābūt nodrošinātām ar nepieciešamajiem rīkiem, tajā skaitā arī pietiekamu finansējumu efektīvai konkurences tiesību piemērošanai.
Ņemot vērā konkurences iestāžu augsto atbildību un plašo darbalauka, ir būtiski konkurences iestādes nodrošināt ar visiem nepieciešamajiem resursiem to veiksmīgas darbības īstenošanai. ECN+ direktīva nosaka arī augstas prasības pret iestādes vadītāja un visas lēmējinstitūcijas politisku neatkarību.
KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jānis Račko atzīmē, ka „KP jau gadiem saskārusies ar augsto darbinieku mainību zemā atalgojuma dēļ. Arī šo situāciju, kad ir salīdzinoši zema pretendentu interese par KP priekšsēdētāja amatu un Valsts kanceleja amata konkursu nolēmusi izbeigt bez rezultāta, ir pamats saistīt ar iestādes ilgstoši nepietiekamo finansējumu. Tas ir apliecinājums, ka salīdzinoši prestižs amats nevar būt vienīgā motivācija to ieņemt, īpaši tad, ja priekšsēdētāja amats ietver sevī augstu atbildības līmeni un riskus, kas pieprasa arī adekvātu atalgojumu."
Račko atzīmē, ka iestādes niecīgais budžets salīdzinājumā ar līdzīgas funkcijas veicošiem atsevišķu nozaru regulatoriem (piemēram, SPRK un FKTK) ir kritizēts arī no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Komisijas puses, rekomendējot valstij rīkoties, lai konkurences uzraugs varētu efektīvi pildīt savas funkcijas.
KP priekšsēdētāja konkursā norādīts, ka amata mēnešalga ir 3178 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Kā galvenās prasības amatam tika izvirzīta nevainojama reputācija, sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā, tiesību zinātnē vai vadībzinātnē, kā arī pēdējo desmit gadu laikā gūta ne mazāk kā piecu gadu nepārtraukta pieredze organizācijas vadītāja amatā ar vismaz desmit padotajiem.
Tāpat no amata pretendentiem tika sagaidītas zināšanas par konkurences tiesību piemērošanu un pieredze, izpratne finanšu vadības jautājumos, atgādina KP.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tās sastāvā bija: Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Edmunds Valantis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle, Politikas daļas direktore Katrīna Zariņa. Ar padomdevēju tiesībām piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Jau ziņots, ka līdzšinējā Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama janvāra sākumā paziņoja, ka pēc pašas vēlēšanās 15. aprīlī pametīs amatu.
Ābrama toreiz atzina, ka amatu pamet personisku iemeslu dēļ. Viņa noliedza, ka kāda pārraugāmā nozare vai politiķi būtu izdarījuši kādu spiedienu. Turklāt, ja šādu spiedienu izjustu, amatu, tieši otrādi, nepamestu.
Viņa pauda uzskatu, ka KP ir izveidota par vienu no labākajām un efektīvākajām valsts pārvaldes iestādēm, padome kļuvusi "redzama", izveidojusies laba sadarbība ar sociālajiem partneriem. Pēc Ābramas teiktā, viņa amatā darbojusies, lai no iestādes darba būtu kāds pienesums, taču vienlaikus slavēja arī kolektīvu, kas esot viens no aizrautīgākajiem valsts pārvaldē.
KP vadītāja pienākumus uz laiku pilda iestādes padomes loceklis un priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko.
