Foto: LETA

2021./2022. mācību gadā turpina sarukt jaunuzņemto studentu skaits Latvijas augstskolās. Šī tendence iezīmējas jau pēdējos desmit gadus, otrdien, 19. oktobrī, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē teica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Diāna Laipniece.

IZM pārstāve, taujāta, vai studentu skaita samazinājums varētu būt saistīts ar demogrāfisko situāciju valstī, atbildēja, ka konkrētu datu, kas iezīmētu šo saistību, viņai nav. Kā norādīja Laipniece, kopumā šogad augstākās izglītības iestādēs mācās 75 502 studenti, no kuriem 23 431 šogad imatrikulēts studijām.

No IZM pārstāves paustā izriet, ka kopumā studējošo skaits ik gadu sarūk, un šāda tendence manāma kopš 2011./2012. mācību gada. Laipniece gan piebilda, ka dati par šī gada studentu skaitu vēl var mainīties, jo tos sagatavo pašas augstskolas, un ne visas mācību iestādes par savu studējošo skaitu ir devušas pilnīgu informāciju.

Runājot par studentu skaitu tematiskajās nozarēs, Laipniece atzīmēja, ka pēdējos gados nedaudz samazinājies to imatrikulēto studentu skaits, kuri izvēlējušies studēt sociālās zinātnes. Ja 2011./2012. mācību gadā tādu cilvēku bija 13 116, tad šajā mācību gadā – 7730.

Lai arī vērojams neliels pieaugums to imatrikulēto studentu skaitā, kas uzsāk studijas dabas zinātnes studiju programmās, joprojām turpina sarukt inženierzinātņu studiju jaunpienācēju skaits. 2011./2012. studiju gadā šo nozari sāka apgūt 5040 studentu, savukārt šogad – 3143.

Par inženierzinātņu studentu skaita samazinājumu politikas veidotāji bažījās jau iepriekš, jo nākotnes darba tirgus pieprasījumā dominē tieši šo studiju absolventi.

Jaunuzņemto studentu skaits augstskolās

Tiesa, lai arī kopējais jaunuzņemto studentu skaits sarūk, pēc studentu skaita lielāko Latvijas augstskolu pārstāvji Saeimas apakškomijā iezīmēja citu ainu.

Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks norādīja, ka augstskolā šogad vērojams "pavisam neliels studējošo skaita pieaugums". Šāgada 1. oktobrī LU bija imatrikulēti 5550 studenti, pērn – 5505.

Rektors norādīja, ka šogad pirmo reizi universitātē vispieprasītākā studiju programma bija datorzinātnes. Tai vienotajā pieteikumu sistēmā šogad pieteicās 932 studētgribētāji.

Runājot par Covid-19 ietekmi uz augstskolu darbu, Muižnieks norādīja, ka LU kopējā vakcinācijas aptvere esot virs 90%, tāpēc viņš cer, ka pēc mājsēdes beigām arī studenti varēs atsākt klātienē piedalīties praktiskajās apmācībās, proti, veikt laboratorijas darbus.

"Delfi" jau vēstīja, ka paredzēts, ka līdz ar ceturtdienu spēkā stājas stingrāki ierobežojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tas nozīmē, ka arī studentiem nāksies turpināt studiju gadu attālinātā režīmā. Sīkāk par plānotajiem ierobežojumiem var lasīt šeit.

Kopumā, kā atzīmēja Muižnieks, LU lekcijas līdz šim pārsvarā organizēja tā saucamajā hibrīda režīmā, proti, daļa mācības notika klātienē, daļa attālinātā režīmā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors Uldis Sukovskis Saeimas apakškomisijā norādīja, ka augstskola pamatā līdz šim strādāja klātienē. Izņēmumi bija tad, ja vienā lekcijā jāpiedalās lielam studentu skaitam – aptuveni 100 un vairāk – tādā situācijā skola tomēr lēma mācības nodrošināt attālināti.

Kopumā RTU šogad uzņēmusi 4833 studētgribētājus. Turklāt gandrīz ceturtā daļa (1195) no viņiem ir ārzemju studenti. Kā noteica apakškomisijas vadītājs Ilmārs Dūrītis (AP), RTU ārzemju studentu piesaistes ziņā ir "pirmrindniece".

Tiesa, lai arī kopumā RTU jaunuzņemto studentu skaits nedaudz palielinājies, Sukovskis norādīja, ka sarucis maģistratūrā imatrikulēto studentu skaits. "Viņi atliek studiju turpināšanu nākamajā līmenī, gaidot, kad būs labāka situācija. Tie ir cilvēki, kam ir nodibinātas jaunas ģimenes un ir finansiālās grūtības," paskaidroja Sukovskis.

Arī Rīgas Stradiņu universitātē (RSU) situācija attiecībā uz maģistratūrā studējošajiem ir līdzīga: esot jūtama nogaidošā attieksme no potenciālajiem maģistrantiem. Turklāt pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā universitātei neizdevās sākotnēji aizpildīt visas valsts budžeta vietas maģistra līmeņa studiju programmās, atklāja RSU studiju prorektore Tatjana Koķe. To izdevās tikai, izsludinot atkārtotu pieteikšanos mācībām.

RSU šogad uzņēma 2354 studentus. Par valsts budžeta līdzekļiem mācības uzsāka 967, kas nozīmē – visas valsts piešķirtās budžeta vietas RSU aizpildīja.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studiju prorektors Aigars Laizāns stāstīja, ka LLU šogad uzņemti 1243 studenti. Kopā universitātē šogad mācās 3833 studētgribētāji. Tas ir par 20 studiju jaunpienācējiem vairāk nekā pērn. Laizāns gan norādīja, ka šogad konstatēts mazāks to cilvēku skaits, kas uzsāk studijas doktorantūrā.

Studijas attālinātā režīmā

Lai arī augstskolas pārsvarā šajā mācību gadā mēģināja mācības rīkot klātienē, sākot ar ceturtdienu, situācija mainīsies. Par to sevišķas bažas apakškomisijas sēdē pauda Laizāns – viņš uzskata, ka kvalitatīvas studijas nozīmē dažādas mācību formas, arī savstarpējas studentu diskusijas, taču tās zaudē kvalitāti, ja notiek attālināti. Viņš lūdza deputātus rast iespēju studentiem "zaļajā režīmā" turpināt mācības.

Dūrītis, kurš ir arī Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, pauda: "Diemžēl tas kopējais vakcinēto iedzīvotāju skaits, kā izrādās, ir nepietiekošs, lai to (studijas zaļajā režīmā) efektīvi varētu realizēt. Vakcinētie cilvēki nepārvietojas ārpus augstskolas pa tādu zaļo koridori. Viņi dodas sarkanajā zonā. Viņi tur var inficēties, var pārnest infekciju, radīt draudus citiem." Viņš aicināja visus būt saprotošiem, mēģinot iegrožot Covid-19 izplatību.

Savukārt bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, reflektējot uz Laizāna pausto par nepieciešamību nodrošināt studijas zaļajā režīmā, pauda, ka studijas klātienē nav vienīgais veids, kā nodrošināt studentiem kvalitatīvu izglītību.

Neskaidrības par studiju pretendentu uzņemšanu nākamgad

Gan RSU, gan RTU pārstāvji apakškomisijas sēdē norādīja, ka šobrīd ir neskaidrība par uzņemšanas kritērijiem augstskolās nākamajā mācību gadā. Proti, vidusskolu beigs jaunieši, kas mācījušies, balstoties uz "Skola 2030" kompetenču pieeju.

2022. gada pavasarī jāizziņo uzņemšanas noteikumi. Kā mēs varam "Skola 2030" vidusskolu eksāmenu vērtējumu gradācijas saprast visos līmeņos? Kā (rezultātus) var pielīdzināt pret 10 un 5 ballu skalu?," jautāja RSU pārstāve. Viņa pauda, ka uz šiem jautājumiem jāmeklē atbildes, lai varētu nodrošināt vienlīdzību un godīgu uzņemšanas procesu nākamajam studiju gadam.

Vairāk par šī studija gada sākumu var lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!